TŪRISMA BIZNESS | Pētījumi & Statistika

2019. gadā sasniegts augstākais ārvalstu ceļotāju skaits Latvijā

2019. gadā sasniegts augstākais ārvalstu ceļotāju skaits Latvijā

2019. gadā ārvalstu ceļotāji 8,3 miljonus reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 7,3 % vairāk nekā gadu iepriekš. Ceļotāju izdevumi pieauga par 7,2 % un sasniedza 806,3 miljonus eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

10 lielāko ārvalstu ceļotāju robežšķērsojumu skaits, izdevumi un izmaiņas

Vienas dienas ceļotāji

2019. gadā vienas dienas ceļotāju braucienu jeb robežšķērsojumu skaits pieauga par 9,9 %, sasniedzot 6,4 milj., izdevumi – par 14 %, sasniedzot 268,1 milj. eiro.

Visvairāk pieauga vienas dienas ceļotāju skaits no Ukrainas – par 93,4 % (175,7 tūkst.), Krievijas – par 36,2 % (626,3 tūkst.) un Baltkrievijas – par 32,4 % (246,3 tūkst.). Par 3,7 % pieauga arī vidējais izdevumu apjoms vienas dienas braucienā – 41,8 eiro1.

Lai arī 48,5 % vienas dienas ceļotāji Latvijā uzturējās tranzīta nolūkā, izdevumu struktūrā viņu izdevumi veidoja 17,1 %. No kopējiem vienas dienas ceļotāju izdevumiem vislielāko īpatsvaru (52,3 %) veidoja ceļotāju izdevumi, kas ieradās iepirkšanās nolūkā.

Vairākdienu ceļotāji

2019. gadā Latviju apmeklēja 1,9 milj. ārvalstu vairākdienu ceļotāju, kas ir par 0,6 % mazāk nekā 2018. gadā, iztērējot par 4,2 % vairāk jeb 538,2 milj. eiro. Kopējais pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieaudzis par 5,1 %, sasniedzot 8,3 milj. nakšu.

Vidējais viesu uzturēšanās ilgums bija 4,3 naktis, kas ir par 0,3 diennaktīm vairāk nekā 2018. gadā.  

1,2 milj. jeb 63,3 % no visiem vairākdienu ceļotājiem Latvijā ieradās no Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Krievijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas. 18,9 % (0,4 milj.) ceļotāju bija no Baltkrievijas, Apvienotā Karalistes, Polijas, Beļģijas, Francijas un Nīderlandes*.

Būtiski pieauga vairākdienu ceļotāju skaits no trim lielākajiem prioritārajiem tirgiem – no Lietuvas par 12,2 %, Krievijas – par 22,1 % un Igaunijas – par 19,5 %. Vidēji vienā braucienā ceļotāji no Krievijas tērēja 301 eiro1, kas nemainījās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Ceļotāji no Lietuvas pērn vidēji vienā braucienā tērēja 136,3 eiro (pieaugums par 27,5 %), bet Igaunijas ceļotāji – 123,9 eiro (pieaugums par 22,1 %).

Lai arī ceļotāju skaits no Norvēģijas un Zviedrijas samazinājās par 19,1 % un 55,6 %, tomēr kopējie šo valstu ceļotāju izdevumi pieauga. Zviedrijas tūristi pērn Latvijā uzturējās ilgāk – 4,5 diennaktis, (3,5 diennaktis 2018. gadā), savukārt Norvēģijas ceļotāju vidējie izdevumi diennaktī pieauga par 12,5 % un sasniedza 97,4 eiro.

831,5 tūkst. vairākdienu ceļotāju Latviju apmeklēja atpūtas nolūkā – pavadīt nedēļas nogali vai citas brīvdienas, un šo ceļotāju īpatsvars pieauga līdz 43 % no kopējā skaita. Vidējais uzturēšanās ilgums atpūtas braucienos nemainījās – 3,6 diennaktis. Lai arī ārstēšanās nolūkā ieradās mazāk par 1 % no visiem vairākdienu ceļotājiem, par 51 % pieauga to izdevumi diennaktī un sasniedza 122,6 eiro dienā. Arī uzturēšanās ilgums ārstēšanās nolūkā ir gandrīz divreiz ilgāks (7,1 diennaktis) nekā, piemēram, atpūtas braucienos.

Vislielāko vairākdienu ceļotāju tēriņu daļu veidoja izdevumi restorānos, kafejnīcās un par pārtiku – 31,7 %. Salīdzinot ar 2018. gadu, izdevumi par uzturu pieauga par 12,5 % un sasniedza 170,8 milj. eiro.

Lielākais izdevumu pieaugums par 42,1 % bija par vietējo transportu – taksometru, sabiedrisko transportu, auto īri, kopumā tie bija 32,4 milj. eiro. Par 22,9 % pieauga izdevumi izklaidei (33,3 milj. eiro) – ceļotāji vairāk apmeklēja kultūras pasākumus, muzejus.

Izdevumi par naktsmītnēm pieauga par 13 % (153,2 milj. eiro) un ārvalstu ceļotāju struktūrā tie bija 28,5 % no kopējiem izdevumiem, savukārt izdevumi par pirkumiem samazinājās par 17,9 % (134,3 milj.eiro) no kopējiem tēriņiem.

Piezīmes

*Saskaņā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma mārketinga stratēģiju 2018.–2023. gadam Latvijas prioritārie tūrisma mērķa tirgi ir Lietuva, Igaunija, Vācija, Krievija, Zviedrija, Norvēģija un Somija. Sekundārie mērķa tirgi ir Baltkrievija, Apvienotā Karaliste, Polija, Beļģija, Francija un Nīderlande.

1Ceļotāju izdevumos neietilpst transporta izdevumi no/uz Latviju.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Svarīgākais iemesls ceļojumam uz Taizemi ir?

Kultūra: tempļi, muzeji, reliģija, mūzika…

Daba: pludmales, kalni, salas, džungļi, dzīvnieki…

Viesmīlība: cilvēki, ēdiens, viesnīcas, izklaide

Aktivitātes: golfs, riteņbraukšana, pārgājieni, aktīvā ūdens atpūta

Pievilcīgas ceļošanas cenas

Es neceļotu uz Taizemi

Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
VELOMARŠRUTS NR. 779 “LUKNAS EZERA LOKS” TAKA
Izzinošs maršruts, kas ietver sevī Višķu pagasta saimnieciski aktīvāko un ainaviski spilgtāko daļu. | Skatīt vairāk
Latvija
Izpletņlēcēju Sporta Klubs “D.I.S.K.” TAKA
Lēciens–atrakcija ar apaļo izpletni, lēcieni tandēm sistēmā, pasažieru vizināšana ar AN -2 un JAK 18t lidmašīnu, izpletņlēcēju | Skatīt vairāk
Atpūtas parks "Stalkers" TAKA
Īpaši labiekārtotais parks atrodas gleznainā vietā Daugavas krastā meža ielokā dabas parka “Daugavas loki” teritorijā. | Skatīt vairāk
Sventes viesnīca**** un restorāns TAKA
Restaurētajā muižā valda mājīga un izsmalcināta atmosfēra - silta kamīna gaisma un patīkama mūzika noskaņo uz atpūtu, prom no pilsētas steigas. | Skatīt vairāk

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2020 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2020 1st-studio.com

 
Total Timed::0.3543191sec.