AKCIJAS & SVĒTKI | Svinamās dienas | Lieldienas

Kā Lieldienas gaida citviet pasaulē?

Visā kristīgajā pasaulē (un ne tikai) ļaudis gatavojas Lieldienu svētkiem. Spānijā pa vecpilsētu ielām cilvēki dodas procesijās, bet ar gavēni un  grēku nožēlu Lieldienas gaida arī Eiropā, Āzijā, Āfrikā, Dienvidamerikā un citur. Noskaidro, kādas tradīcijas Lieldienu gaidīšanā ievēro citur pasaulē!

Uz Spāniju Lieldienu laikā nevajag doties tiem, kam bail no cilvēkiem smailās kapucēs. Spānijas procesijās dodas tie, kas nožēlo savus grēkus un savu identitāti slēj ar kapuču un garu drānu palīdzību. Filipīnās Lieldienu gaidīšanu atzīmē ar masku festivālu, kurā lielākoties izrāda iestudētas ainas ar kristīgiem sižetiem, bet cilvēki izvēlas reliģiozas maskas.

Daudzviet pasaulē Lieldienu gaidīšanas nedēļā skolas bērniem uz skolu nav jādodas. Ja laikapstākļi ir jauki, tad tās ir lieliskas brīvdienas.  Savukārt Dienvidāfrikas bērniem raksturīgi pirms Lieldienām skolā iestudēt lugas un skatītājiem to parasti izrāda tieši svētku dienā.

Pūpolsvētdiena ir diena, kad kristieši piemin Jēzus Kristus ienākšanu Jeruzalemē (Izraēlā), kur to sagaidīja ar palmu zariem. Arī mūsdienās palmu zari Pūpolsvētdienā ir svarīgs elements Jeruzalemē. Savukārt Karakasā (Venecuēlā) palmu zaru nesējus procesijās dēvē par los palmeros.

Otrajās Lieldienās bērni Francijā meklē Lieldienu olas un šokolādes zvaniņus. No Lielās Piektdienas līdz pat Lieldienu pirmdienai baznīcu zvani klusē, pieminot krustā sisto Jēzu. Itālijā Lielajā piektdienā daudzviet notiek procesijas, kuru laikā cauri ielām tiek nests baznīcas krusts. Procesijas dalībnieki lēni soļo pa ielām, laternas ir izslēgtas, visapkārt deg sveces.

Velsā Lielajā Piektdienā kādreiz drīkstēja staigāt tikai ar kailām kājām, lai netraucētu zemi ar skaņām. Mūsdienās, īsi pirms saules lēkta Lieldienu pirmdienā, velsieši mazās procesijās dodas uz tuvāk esošo pakalnu. Ar deju viņi sveic Kristus augšāmcelšanās. Lokanākie ļaudis met trīs kūleņus. Dažos apvidos cilvēki cenšas notvert ūdenskrātuvēs dejojošos saules starus.

Šveicei ir tikpat daudz Lieldienu tradīcijas, cik kantonu. Valsts rietumos Lielajā Piektdienā "Les Pleureuses" (apbērētājas) iznes ielās Kristus spīdzināšanas atribūtiku. Pilsētas vibrē lūgšanās un dziesmās. Bernē Lieldienu svētdienā veci un jauni sanāk Kornhaus laukumā vecpilsētā uz "Eiertütscha" - olu kaujām, kurās kā ierasts uzvar stiprākā ola.

Somijā Pūpolsvētdienā ar bērzu rīksti viegliņām noper draugus un paziņas ("Virpovitsa"). Tam jānes laime un jāatgādina par palmu lapām, ar kurām pirms 2 000 gadiem Jeruzālemē sagaidīja Jēzu. Lieldienu svētdienā ir jātur aizspiestas ausis, jo pa ielām dodas bērni, trokšņojot ar visu, kas izraisa troksni, tādā veidā noslēdzot "kluso nedēļu".

Zviedrijā bērni visvairāk priecājas par kluso sestdienu. Viņi uzsien lakatus, uzvelk garus svārkus un tēlo "Lieldienu sievas" ("Påskäring"), ar piena kannām rokās skrien no vienām durvīm uz otrām un diedelē saldumus. Pieaugušie izrotā dzīvokļus ar bērzu zariem un raibiem spalvu pušķiem. Lieldienu krāsa ir dzeltena un tādēļ Zviedrijā Lieldienu olas nes cālīši. Rietumzviedrijā ļaunās raganas tiek padzītas ar troksni, pirotehniku un Lieldienu uguni.

Grieķu pareizticīgie Lieldienu svētki parasti tiek svinēti nedēļu pēc mūsu Lieldienām (sākot no ceturtdienas). Lieldienu olas nokrāso sarkanas un uzglabā līdz par sestdienas vakaram. Lieldienu sestdienas vakarā ticīgie cilvēki ņem uz dievkalpojumu līdzi baltas sveces. Pusnaktī visas sveces, izņemot vienu, tiek izdzēstas. Degošā svece simbolizē Kristus augšāmcelšanos. Liesmiņa no degošās sveces – dzīvība – tiek padota no sveces uz sveci.

Ņujorkā Lieldienu Svētdienā Piektajā avēnijā notiek tradicionālā Lieldienu parāde. Ar ziediem rotātas mašīnas un cilvēki košās, ekstravagantās cepurēs dodas pastaigā pa krāšņo ielu. Jautra paraža ir olu ripināšana, kas jau simts gadu notiek Baltā nama priekšā Vašingtonā. Katru Lieldienu pirmdienu no pulksten 10:00 līdz 14:00 attāls dārzs tiek pārveidots, lai ar ēdamkarotēm tiktu ripināti vairāki duču olu. Katrs dalībnieks kā pateicību saņem parakstītas koka olas.

Lielākai daļai meksikāņu Lieldienu nedēļa ir gada svarīgākie svētki. Tie ilgst gandrīz divas nedēļas, kuros jūtama visas tautas saliedētā svinīgā atmosfēra. Gadu gaitā Mehiko ir sajaukušās gan indiāņu, gan kristiešu tradīcijas. Pāri ielām karājas raibas kreppapīra lentas. Dažviet tiek atdzīvinātas spāņu tradīcijas: greznojušies ar košām galvas rotām, flautu un bungu mūzikas pavadībā, vīrieši dodas pa ielām.

Tad, kad Lieldienu rītā sāk skanēt baznīcu zvani, visi Filipīniešu vecāki viegli paceļ savus bērnus aiz galvām. Viņi cer, ka mazie pēc šādas izdarības labāk augs. Arī Filipīnās Lieldienās ciemos nāk zaķi un tiek krāsotas olas.

Austrālijā ir tradīcija, ka saderināti pāri Lieldienās no viena strautiņa pasmeļ tekošu ūdeni un saglabā līdz kāzām. Ja viņi ar šo ūdeni viens otru pirms kāzām apšļaksta, tad laulība būs laimīga.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu


 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Autostāvvieta Rīgas, Kauņas,Viļņas lidostā Astra Tūre Daugavpils
Rezervē iepriekš, ar atlaidi, autostāvvietu Rīgas, Kauņas vai Viļņas lidostā. | Skatīt vairāk
Latvija no 1.40 EUR
VELOMARŠRUTS NR. 35 “DAUGAVAS LOKI”  TAKA
Izzinošs maršruts, kas ietver sevī gan arhitektūras pērles, gan unikālas dabas ainavas Daugavas augštecē, dabas parka "Daugavas loki teritorijā" | Skatīt vairāk
Valmieras vasaras teātra festivāls Valmieras Tūrisma informācijas centrs
Valmieras vasaras teātra festivāls šogad norisināsies no 2. līdz 4. augustam. | Skatīt vairāk
Sestā jūdze koncerts Padures muižā Padures muiža
Koncertā skanēs gan jaunas, gan vecas dziesmas. Koncerts notiks uz muižas dārza terases tā kā vietas pietiks visiem un būs arī kur padancot. | Skatīt vairāk
10 EUR

Par mums | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Vakances | Prakse studentiem | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2019 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2019 1st-studio.com

 
Total Timed::0.17747688sec.