Autors: Inese Šīmane
Avots: Tukumamuzejs.lv
Tukuma muzejā norit intensīvs darbs pie projekta “Durbes pils vēsturiskā interjera pabeigšana”, ko finansē Valsts Kultūrkapitāla fonds un Tukuma novada pašvaldība. Tā ietvaros tiek rekonstruēts lielās zāles interjera iekārtojums. Iegādāta un tiek restaurēta mēbeļu garnitūru Luija XVI stila formās. Uzsākts darbs pie Jelgavas mākslinieka Jūliusa Dēringa (1818–1898) gleznas “Matiass fon der Reke un viņa mazdēls Karls Durbes pils pakājē” kopijas izgatavošanas. Pabeigts apjomīgā darba pirmais etaps – eļļas tehnikā izstrādāta dubultportreta krāsu skice mērogā 1:3. Tā būs apskatāma Durbes pils lielajā zālē no 2020. gada 8. decembra.
Iespaidīgo dubultportretu (tā izmērs bija 2,17 x 1,30 metri, kurā cilvēki bija attēloti tuvu dabīgajam izmēram, Jūliuss Dērings uzgleznoja laikā no 1865. gada maija līdz 1866. gada janvārim. Glezna, kura redzama vairākās starp 1904. un 1914. gadu uzņemtās Durbes pils interjera fotogrāfijās, zāles sienu rotāja līdz Latvijas agrārajai reformai 1920. gadā. Tā izvesta no Latvijas 1939. gada nogalē, kad fon der Rekes bija spiesti izceļot uz Vartas novadu Vācijas okupētajā Polijas teritorijā, kur tolaik nometināja vācbaltiešus. Glezna pazuda 1945. gada sākumā, kad, Sarkanajai Armijai strauji uzbrūkot, fon der Reku ģimenei bija steigā jāpamet pagaidu mājoklis, un nogādāt milzīgo gleznu drošībā nebija iespējams.
Reklāma
Tā kā līdz mūsu dienām saglabājies tikai viens vienīgs melnbalts foto, kurā glezna redzama pretskatā (un arī tajā visas gleznas ārmalas ir “apgrieztas”), pirms pilna izmēra kopijas izgatavošanas tika nolemts izstrādāt trīskārt samazinātu tās skici. Tajā bija jāatrisina visi svarīgākie ar gleznas kolorītu saistītie jautājumi.
Gleznas skici izgatavoja gleznu restauratore un kopētāja ar mākslas maģistra grādu un restauratora-meistara kvalifikāciju Olga Ceple, kura ir arī pasniedzēja Latvijas Mākslas akadēmijas restaurācijas katedrā un savas kopētājas prasmes apliecinājusi gleznojot vēsturisku portretu kopijas tādām Latvijas vēsturiskajām celtnēm kā Cēsu Jaunā pils, Bauskas Rātsnams u.c. Gatavojoties skices izstrādei, tika veikta visu zināmo līdz mūsdienām saglabājušos J. Dēringa gleznoto portretu izpēte. Tika apzināti daudzi citi Latvijas un citu zemju autoru 19. gadsimta otrās puses portreti, tādējādi apgūstot ne tikai konkrētā autora rokrakstu, glezniecības manieri, krāsu gammu un detaļu atveidošanas paņēmienus, bet arī iedziļinoties kopējās minētā perioda portretu glezniecības likumsakarībās.
Sadarbībā ar mākslas vēsturnieci un tērpu vēstures pētnieci Mg. art. Inu Līni tika precizētas arī attēloto personāžu garderobes īpatnības, konkretizējot katra gleznā redzamā apģērba gabala krāsu un materiālu. Tādējādi gleznas kopija tika maksimāli tuvināta tās zudušajam oriģinālam un nelielajā skicē precīzi iezīmēta apģērba materialitāte – vectēva viegli rūsgani melnie vilnas auduma svārki un niansē atšķirīgā, “vēsāki” melna zīda auduma veste, tāpat mazdēla zilā samta jaka un iedzelteni baltās nebalinātas kokvilnas auduma bikses. Liela uzmanība skices stadijā pievērsta arī abu personāžu sejām, kurās bija svarīgi panākt ne tikai portretisko līdzību, bet arī katram vecumam raksturīgo sejas kolorītu.
Vienlaikus ar darbu pie gleznas skices norit arī darbs pie šī J. Dēringa gleznotā dubultportreta rāmja izgatavošanas. Milzīgais, zeltītais, ar krāšņiem ornamentāliem veidojumiem rotātais rāmis, līdzīgi kā glezna, tiek izgatavots kā kopija no Durbes pils zāles fotogrāfijās redzamā rāmja. Lai maksimāli tuvinātos oriģinālam un rekonstruētu sarežģītās ornamentālās detaļas, notiek šī perioda gleznu rāmju izpēte citos Latvijas muzejos. Rāmja modelēšanu veic SIA “Rokajs” restauratora-vecmeistara Gunāra Grīnfelda vadībā.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
