Autors: Zane Eniņa
Avots: Mugursoma.lv
Ar kādu malku un cik ilgi jākurina maizes krāsns? Cik kukuļus vienlaikus var šaut krāsnī? Kādas zīmes liekamas uz kukuļa pirms cepšanas? Ar ko tie jāapmīļo un jāsasedz, kad izcepušies? Uz šiem un daudziem citiem ar maizes cepšanu saistītiem jautājumiem atbildes tiek meklētas Vidzemē, apzinot maizes cepējus un pētot ar malku kurināmas maizes krāsnis.
2020. gada rudenī, iesaistoties vairāk nekā 100 atbalstītājiem, Drustu pagasta Auļukalna muižā tapa ar malku kurināma maizes krāsns. Kad maizes krāsns bija izžuvusi un roka pie kukuļu cepšanas piešauta, uz Auļukalna muižu sāka nākt ne vien ļaudis, kas vēlējās nogaršot īstu rudzu maizi, bet arī stāsti, padomi un priekšmeti, kas saistīti ar maizes cepšanu.
Reklāma
Tā Auļukalna muižas un maizes krāsns saimniecei Initai Šalkovskai radās iecere – apkopot apkaimes ļaužu stāstus un zināšanas par maizes cepšanu, kā arī izpētīt pašas krāsnis. Interese par maizes cepšanu Initai ir kopš bērnības, arī studiju laikā viņa padziļināti pievērsusies rudzu maizes cepšanas tradīciju izpētei, veicot lauka pētījumus un rakstot par šo tēmu bakalaura darbu. Tagad, kad maizes cepšana malkas krāsnī kļuvusi par Initas ikdienu, interese par šī procesa niansēm kļuvusi vēl spēcīgāka.
“Maizes cepšanu var izzināt visu mūžu. Ir tik daudz nianšu par mīklas gatavošanu un raudzēšanu, krāsns kurināšanu, kukuļu gatavošanu, maizes cepšanu un uzglabāšanu, kas jāņem vērā, lai maize sanāktu patiesi garda un spēcinoša. Un tad vēl ir tādas grūti nofiksējamas gudrības kā maizes vārdi, kurus zina īstenas cepējas. Mūsu mērķis ir savākt vienkopus šo gudrību, lai maizes cepšana turpinātos paaudzēs un šīs zināšanas palīdzētu tapt brangiem maizes kukuļiem,” saka Inita Šalkovska.
Palīgos Initai pieteikusies novadniece, bloga mugursoma.lv autore Zane Eniņa, kura līdz šim vairāk interesējusies par ceļošanu. Viņa atzīst, ka pēc pasaules iepazīšanas šobrīd vēlas labāk izprast Latviju un mūsu tradīcijas. “Mēdz teikt, ka mēs varam labāk kaut ko novērtēt un ieraudzīt, ja pakāpjamies solīti atstatus. Man tā ir bijis ar Latviju. Arī pirms ceļošanas domāju, ka Latvija ir brīnišķīga vieta, bet tagad, pēc vairāk nekā 75 valstu apmeklēšanas, varu teikt, ka mana cieņa pret Latviju ir tikai augusi, tāpēc šobrīd vēlos padziļināti ieskatīties tajā, kas notiek tepat,” saka ceļotāja.
Projekta ietvaros plānots apzināt vairāk nekā 20 mājas Vidzemē, kurās saglabājusies maizes krāsns, īpaši koncentrējoties uz Auļukalna, Drustu un Dzērbenes apkaimi. Pirmās ekspedīcijas jau notikušas – mērījumi un stāsti krājas. Piemēram, Auļukalna muižai kaimiņos dzīvojošais Guntis no savas bērnības atceras, ka milti glabāti akā zem ūdens – izmirkuši vien daži ārējie centimetri, bet pārējie milti tikuši pasargāti no grauzējiem, kodēm vai citiem kaitniekiem.
Septembrī un oktobrī notiks aktīvs izpētes darbs, apmeklējot jau apzinātās mājas, kurās ir ar malku kurināmas maizes krāsns. Pētījuma autores arī aicina atsaukties ļaudis Auļukalna, Drustu un Dzērbenes pusē, ja viņu mājās ir maizes krāsns vai kāds maizes cepšanas zinātājs, kurš ir gatavs padalīties maizes stāstos.
Vēlāk rudenī plānots pasākums, kurā ikvienam būs iespēja iepazīties ar maizes ekspedīcijās savākto informāciju un, protams, nogaršot kārtīgu rudzu maizi.
Projekta īstenošanu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds (VKKF).
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
