Izstādē, ko var uzskatīt par mākslinieka līdzšinējās darbības retrospekciju, būs aplūkojami ne vien viņa veidotie Latvijas pilsētu un pagastu ģerboņi, bet arī medaļmākslas darbi – veltījumi Latvijas mazpilsētām, Kurzemes – Zemgales hercogistei, Latvijas valsts lielais un mazais ģerbonis, un citi. Bagāto kolekciju caurvij Jānim Strupulim raksturīgā jūtīgās līnijas un ritmiskuma izjūta. Vecākā šajā izstādē ir medaļa, kas 1983. gadā veidota par godu Valkai, jaunākie darbi tapuši pavisam nesen. Izstādē var gūt priekšstatu par to, kā gadu gaitā mainījies tēlnieka Jāņa Strupuļa pasaules redzējums un kā tas atainojas viņa mākslā.
Interese par heraldiku izrādījusies noturīga un būtiska. Mākslinieks, kurš 1991. gadā izstrādājis Latvijas Valsts ģerboņa plastisko atveidu un kopš 1992. gada veido arī Latvijas metālnaudas ģipša modeļus, un kura darbi atrodas 16 valstu 57 muzejos, norāda: "Heraldikā apvienojas mana interese par vēsturi, ģenealoģiju un simbolu - to visu vienotā stilā sakausē lakoniska un skaidra mākslas valoda. Tā var likties nesaprotama un noslēpumaina, bet zinātājam ir skaidra, izsmeļoša un ietilpīga. Heraldika ir vienlaikus ir gan zinātne, gan praktiski pielietojama kultūras nozare, un mani valdzina, ka tai ir mūžības elpa."
Detalizētāka informācija par mākslinieku Jāni Strupuli
Dzimis 1949. gada 28. janvārī Vecpiebalgā. 1973.gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļu. No 1971. gada piedalījies ap 400 izstādēs 23 valstīs, tai skaitā 33 personālizstādēs 6 valstīs. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1978.gada. Latvijas Medaļu mākslas kluba prezidents no 1989. gada. FIDEM biedrs no 1993. gada, Latvijas pārstāvis FIDEM. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis no 1994. gada. Latvijas Dizaineru savienības biedrs no 1994. gada. Vācijas Medaļu mākslas biedrības biedrs no 1998. gada. Kopš 1975. gada darinājis ap 770 medaļu. Prēmijas Baltijas medaļu mākslas triennālēs 1986. un 1989. gadā, galvenā balva 1995. gadā. Zelta medaļas X un XII Dantes biennālēs 1992. un 1996.gadā. LZA un MVM Paula Stradiņa balva 1997.gadā.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir lielākā latviešu tautas muzejisko vērtību krātuve. Tas dibināts 1869. gadā kā Rīgas Latviešu biedrības muzejs. Kopš 1920. gada muzejs atrodas Rīgas pilī. 1924. gadā tas ieguvis valsts muzeja statusu. Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme. Muzeja kolekcijās ir gandrīz 1 000 000 priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas u.c. Latvijas vēstures liecības.
