Viss ir atkarīgs no tā, kādā jomā jaunais uzņēmējs darbojas un cik viņam ir labas zināšanas kopumā par darbību ārējos tirgos. Ir 2 klasiskie ceļi, veicot jaunu biznesa tirgus izpēti: to var darīt pats uzņēmējs vai algot citu profesionālu uzņēmumu. Abi virzieni ir laikietilpīgi, taču bez šāda starta ir grūti uzsākt un pareizi ievirzīt uzņēmējdarbību. Pētot jaunu ārzemju tirgu un meklējot jaunus sadarbības partnerus, jāņem vērā arī kultūras atšķirības, tam ir jāpievērš atsevišķa uzmanība. Jo tas, kas mums šķiet pašsaprotami un viegli pieņemams, citā kultūrā var tikt uzskatīts par, piemēram, apkaunojošu, nelegālu vai vienkārši – nevajadzīgu, uzskata Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības prodekāne Ieva Bruksle.
Ikviens zin, ka būvējot māju, visnopietnākais darbs jāiegulda tieši spēcīgu pamatu veidošanā. Līdzīgi ir uzņēmējdarbībā. Katram jaunam uzņēmējam lielākais darbs jāiegulda, veidojot savu konkrētu vīziju par to, ko darīs uzņēmums: kādas preces vai pakalpojumus ražos un kurā tirgū to virzīs. Bez šīs vīzijas ir grūti vispār sākt kaut ko darīt. Tik pat grūti ir arī meklēt atbalstu savam biznesam, jo potenciālie sadarbības partneri – privātie vai valstiskie, nevarēs uztver, kas īsti ir vajadzīgs un kā palīdzēt uzņēmējdarbības attīstīšanai.
Reklāma
Labākais, kas var būt, ir pieredze
Jaunajam uzņēmējam priekš sevis jāizstrādā konkrēti kritēriji, kas pašam šķiet svarīgi savstarpējā sadarbībā un kāds kopumā ir šī biznesa mērķis. Jābūt skaidrībai arī par to, kādam ir jābūt sadarbības partnerim, kuru meklē, kādiem kritērijiem viņam ir jāatbilst. Jāsaprot, vai gribi sadarboties ar lielu – mazu uzņēmēju, vairumtirgotāju – mazumtirgotāju vai citādāku starpnieku. Pieredze rāda, ka atrodot jaunu sadarbības partneri un uzsākot sadarbību, visbiežāk, tā ilgtermiņā izrādās neveiksmīga gadījumā, ja jaunais uzņēmējs nav konkrēti sākumā nodefinējis, ko viņš pats vēlas: kādu sadarbību, kādam ir jābūt sadarbības partnerim, kur virzīt preci vai pakalpojumu un līdzīgi.
Ko grib uzņēmējs?
Lai veidotu sekmīgu biznesu, sākumā ir jāmeklē atbalsts. Uzsvēršu vēlreiz – primāri ir pašam sev skaidri un konkrēti nodefinēt – ko un kur es gribu? Nākamais solis, piemēram, starptautiskā līmenī, ir sadarbība ar vēstniecībām. Viens no viņu uzdevumiem ir investīciju un eksporta attīstība. Līdz ar to, ja vēršas pie viņiem ar konkrētu lūgumu biznesa uzsākšanai vai attīstīšanai, vai jaunu kontaktu izveidei, viņi var reāli praktiski palīdzēt.
Latvijā praktisku atbalstu biznesa ievirzei sniedz gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).
Tālākai kontaktu ieguvei var sazināties ar dažādu ārvalstu kamerām, kuras atrodas Latvijā. Mums ir Vācijas, Baltijas, Kanādas, Amerikas, Somijas un citas. Kopumā, iespējas ir. Ir arī reāls atbalsts. Pats svarīgākais, vēlreiz – pašam skaidri un konkrēti nodefinēt, kāds būs bizness un kurā tirgū vēlies iekļūt, kā arī – kāds konkrēti atbalsts ir vajadzīgs.
Tirgošanās ir arābu būtība
Uzreiz jāsaprot, kāds ir pircējs, kāda ir valsts. Teiksim, eko produkcija var būt augstu novērtēta ar lielu pirktspēju vienā valstī un nevienam nevajadzīga, nenovērtēta citā valstī. Šis ir svarīgs moments, tas, ko uzsvēru iepriekš – jāveic tirgus izpēte, jāsaprot, kāda konkrētajai precei vai pakalpojumam ir vērtība. Vienā valstī uzņēmējs var uzlikt 70% vai vairāk uzcenojumu, bet citā valstī var būt izdzīvošanas režīms.
Praktiski, katrs uzņēmējs primāri izkaukulē izmaksas, nākamais solis – paskatās, kas notiek apkārt. Kādi ir konkurenti, kādas tur ir tirgus cenas. Tad arī izveido līdzīgu cenu, atbilstošu vidējiem tirgus rādītājiem.
Arābu valstīs bez tirgošanās procesa nekas nenotiek. Tā ir viņu būtība. Viņi pat apvainosies, ja pircējs negribēs tirgoties. Tāda vienkārši ir viņu tirgus kultūra, tas ir normāli viņiem. Eiropā un Skandināvijā tas nav pierasts. Uzņēmējam ir jāizprot katras valsts kultūras kopumā un biznesa kultūras iezīmes, lai spētu integrēt savu biznesu lokāli.
Ātri, ērti un lēti. Kā tas strādā?
Ir jāpēta, kas ir tirgū, kāds ir piedāvājums, jāskatās konkurenti. Vienkārši, salīdzināšanai. Pēc tam ir jāsaprot, vai mēs vispār varam būt atšķirīgi un ar ko mēs varam veidoties atšķirīgi? Ja nevar atšķirties un nav reģionālais princips, kad uzņēmējs iet vietā, kur viņam vienkārši nav konkurentu, tad ir vienkārši jāiet un jāskatās – fiziski vai internetā, sociālajos tīklos. Jāveic analīze. Šobrīd uzņēmējdarbība ir caurskatāma, viss notiek publiski. Arī tādēļ, lai klients vieglāk var atrast uzņēmēju. Jāanalizē ir vienkāršas detaļas: darba laiks, piegādes veidi, iekārtojums un līdzīgi – visas klasiskās lietas. Tās arī Tevi veidos atšķirīgu no konkurentiem. Šobrīd klientam vajag: ātri, ērti un lēti. Vienkārši!
Šobrīd daudzi uzņēmēji pastiprināti attīsta tirdzniecību internetā. Ja jautā man, es atbildu, ka tas nav ātrāk. Daudziem pat tas nav ērtāk. Par to arī ir vērts padomā.
Drošības spilvenu vajag katram
Šis laiks, kā ikviena cita krīze, lieliski parāda, cik svarīgi ir veidot savlaicīgus finansiālus uzkrājumus. Gan uzņēmējiem, gan privātpersonām. Katram ir jābūt drošības spilvenam, pirmkārt, sirdsmieram un, otrkārt, lai normāli pārdzīvotu krīzi. Neviens jau nekad nezin, cik ilga tā būs. Citi veido iepirkumu sarakstus, budžeta plānošanu, izmanto dažādas aplikācijas. Jābūt uzmanīgiem no saviem impulsu pirkumiem, kad, esot lielveikalā, ieraugām krāsas, sajūtam smaržas, akcijas un vienkārši sapērkam daudz, uz to brīdi, nevajadzīgas lietas. Tam jāpievērš uzmanība un jāiemācās to kontrolēt. Jāpraktizē apzinātais patēriņš, kad mēs skaidri zinām – jā, tieši šī prece man tagad ir vajadzīga. Ja iepriekšējais telefons man jau ir nolietojies un savas funkcijas nepilda, es izdaru izvēli iegādāties jaunu tādēļ, ka man to patiešām vajag, nevis, ka tas ir mans mirkļa vājums.
Jādara ir tā, kā pašam ir visērtāk, galvenais, lai tas palīdz ekonomiski grūtā brīdī.
