Autors: lrb.lv
Avots: lrb.lv
Vairāk nekā puse Latvijas viesmīlības nozares
uzņēmumu (55%) ir pieteikušies kādam no valsts atbalsta mehānismiem, kaut arī ievērojami
liels skaits uzņēmēju (45%) to nav izdarījuši, liecina Vidzemes Augstskolas
(ViA) sadarbībā ar Latvijas Restorānu biedrību (LRB) un Latvijas Viesnīcu un
restorānu asociāciju (LVRA) īstenotā aptauja. Galvenie šķēršļi pabalstu
pieteikšanai un saņemšanai ir bijuši valsts izvirzītie kritēriji, neskaidrie
noteikumi un birokrātija.
“Uzņēmēju aptauja parāda, ka lēmumpieņēmējiem ir
steidzami jāpārskata pašreizējie valsts atbalsta kritēriji un jāpielāgo tos
nozares specifikai, piemēram, iekļaujot 2019. un 2020. gadā dibinātus uzņēmumus.
Nepieciešams arī būtiski uzlabot komunikāciju starp VID un uzņēmējiem, paātrināt
pieteikumu izskatīšanu un pielietot individuālo pieeju katra konkrēta uzņēmuma
situācijas izvērtēšanai,” uzsver ViA Tūrisma un atpūtas studiju virziena
direktors Ilgvars Ābols.
Reklāma
Dīkstāves pabalsti (62%) un nodokļu nomaksas
termiņa pagarinājums (55%) ir vispopulārākie atbalsta mehānismi, kurus izmantojuši
aptaujātie uzņēmumi. 39% no respondentiem pieteicās un saņēma apgrozāmo līdzekļu
grantu, tomēr ievērojama daļa 61% nav pieteikušies, vai ir pieteikušies, bet nav
saņēmuši grantu, norādot uz galvenajām problēmām: neskaidri noteikumi, atbildes
gaidīšanas laiks, birokrātija, nepareizie kritēriji, VID darbinieku
neprofesionālisms.
“Lēmumpieņēmējiem ir jāsaprot, ka dīkstāves
pabalsts pēc savas būtības ir atbalsts darba ņēmējam, ne uzņēmējam. Tas mazina
slogu uz valsts sociālo budžetu, bet pēc būtības neko nepalīdz uzņēmumam. Tāpēc
valstis izmanto grantu programmas un “helikoptera naudu”, kuras izmērs nav
piesaistīts pēdējā gada nodokļu nomaksai, bet gan uzņēmuma un nozares kopējam
pienesumam valsts ekonomikā ilgākā laika posmā. Piemēram, Latvijas viesmīlības
nozare tikai 2019. gadā Latvijas valstij nodokļos samaksāja 147 miljonus eiro. Pašlaik
vairums Eiropas valstis pielietot komplekso pieeju nodokļu slogiem,
piemēram, Vācija ir paziņojusi, ka PVN ēdināšanai līdz 2022. gada būs 7%,”
norāda LRB prezidents Jānis Jenzis.
Neraugoties uz Covid-19 ierobežojumiem, apgrozījuma
kritumu un lielo neskaidrību par nākotni, 72% no respondentiem ir gatavi
turpināt strādāt nozarē, tikai 5% atbildēja kategoriski «nē», bet 23 % ir
pārdomās.
LVRA prezidents Jānis Naglis: ”Kopš
novembra, kad Latvijā tika ieviesta ārkārtējā situācija, ir izstrādāti vairāki
atbalsta mehānismi gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. Vērtēsim, cik efektīvi
un pieejami tie ir, taču, mūsuprāt, labākais risinājums būtu definēt pasākumus
jeb „drošības protokolu”, lai nozare pakāpeniski un cik drīz iespējams, atsāktu
strādāt. No uzņēmēju aptaujas mēs redzam, ka tikpat svarīgi kā izstrādāt
atbalsta pasākumus, ir turpināt sadarbību ar valdību un VID, lai mazinātu
birokrātiju un veicinātu savstarpēju uzticību starp uzņēmējiem un VID, VID
speciālistu izpratni par nozares specifiku un iespēju pieņemt lēmumu pēc
būtības, ne tikai „likuma burta””
Aptaujas “Valsts atbalsta mehānismu izmantošana
ēdināšanas uzņēmumos», kas tika īstenota 2021. gada janvārī, mērķis bija noskaidrot,
cik lielā apmēra ēdināšanas uzņēmēji izmanto valsts atbalsta mehānismu COVID19
krīzes pārvarēšanai. Kopā aptaujā piedalījās 170 uzņēmumi, no tiek 38% -
restorāni, 34% - kafejnīcas, 13% - izbraukumu banketu nodrošinātāji, 8% - ātrās
ēdināšanas uzņēmumi, bet 7% - citi. Gandrīz puse – 47% no apjautātajiem
uzņēmumiem darbojas Rīgā, bet 34% citās Latvijas pilsētās, 11% uzņēmējdarbību
vienlaikus veic gan Rīgā un citās pilsētās, bet 8% ārpus pilsētu robežām lauku
teritorijā.
Respondentiem bija jāsniedz atbildes uz 17
jautājumiem: astoņiem atvērtiem jautājumiem un deviņiem slēgtiem. Datu vākšanai
un apstrādei tika izmantotas programmas: VisiDati, Excel, MAXQDA. Pētījuma
autoru ir ViA doktorante un pētniece Gaļina Bukovska un vadošā pētniece Agita
Liviņa, kā arī Tūrisma un atpūtas virziena direktors Ilgvars Ābols.
Par viesmīlības nozari
Saskaņā VID datiem Latvijā darbojas vairāk nekā 2500 ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, kas nodarbina aptuveni 30 tūkst. cilvēku, 5,6% no privātajā sektorā strādājošiem un 3,4% no visiem darbiniekiem Latvijā. Viesmīlības uzņēmumi ir nozīmīga
tūrisma nozares, kas veido 5% no Latvijas IKP, sastāvdaļa. Latvijas viesmīlības
nozare 2019. gadā Latvijas valstij nodokļos samaksājusi 147 miljonus eiro, kas
ir par 16,5% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina VID dati. LRB analīze liecina,
ka nozares uzņēmumi nodokļos valstij nomaksājuši 20% no apgrozījuma, kas ir
pusotru reizi vairāk nekā citu nozaru uzņēmumi. Saskaņā ar Rīgas Tūrisma attīstības biroja un Latvijas
Universitātes 2018. gadā veikto pētījumu, gastronomijas tūrisms ir viens no
galvenajiem iemesliem, kāpēc ārvalstu viesi izvēlas apmeklēt Latviju.
Vairāk par biedrību www.lrb.lv
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
