Autors: Ilze Veģe, Zigmunds Viscickis
Avots: Foto: Sofija Viscicka
Tie, kuri ir pabijuši Gruzijā, mācēs par šo zemi stāstīt dažādus pārsteidzošus stāstus — stāstus par mežonīgiem, vareniem kalniem, stāstus par Melnās jūras smiltīm, stāstus pa viesmīlību un draudzību. Taču nebūs neviena ceļotāja, kurš, atgriezies no Gruzijas, negribētu saviem draugiem izstāstīt stāstu par apbrīnojamo, dāsno, pēc hmeli suneli garšvielām smaržojošo gruzīņu virtuvi.
Un arī es gribu sniegt jums šo estētisko baudu! Kaut arī tikai vārdos.
Reklāma
Pēc gumijas!
 |
Protams, Gruzijas kultūra, tradīcijas un viesmīlība nav iedomājama bez galda kultūras, bez dāsna nama tēva, bez smaržīgiem, garšvielām bagātīgi apdāvinātiem khinkali, kababiem, hačapuri vai šašlikiem. Lai arī par to, ka Gruzijas kulinārija ir kaut kas īpašs un neatkārtojams, bijām dzirdējuši jau kopš bērnības, tomēr brauciena laikā piedzīvojām daudzus pārsteidzošus atklājumus. |
Gruzija ir īsta paradīze veselīgā dzīvesveida piekritējiem, jo ēdienu gatavošanā tiek izmantotas dažādas garšvielas, daudz zaļumu un tikai dabīgas izejvielas. Ieturoties gan lielceļa krodziņos, gan ģimenēs un pat lielpilsētu restorānos, nekur uz pusdienu galda neredzējām kečupa pudeles, mākslīgos saldinātājus vai «kafijas pieniņus». Kečupa vietā — pat pie šašlikiem — tiek pasniegta tradicionālā skābeni asā themali mērce, kas gatavota no meža plūmēm, bet hamburgeru vietā našķojāmies ar aizmirsto, bet ārkārtīgi gardo čebureku. Paši gruzīni smejas, ka Tbilisi gan esot iemaldījies viens Mc`donalds restorāns, taču īstas piekrišanas tam neesot. Jo, salīdzinot ar karstu, aromatizējošu čebureku, pēc kā gan garšojot tāds hamburgers? Pēc gumijas!
Pabaro līdz ūkai
Gan restorānos, gan ģimenēs mūs vienmēr pārsteidza galda pārbagātība. Īsts gruzīns ēd daudz, ēd ilgi, pasūta dažādas piedevas, mērces, vairākas uzkodas. Turklāt viena ēdiena porcija gruzīnu izpratnē ir milzīgs šķīvis, kura saturs spēs remdēt vismaz divu cilvēku izsalkumu. Ja sanāk pusdienot gruzīnu mājās, tad jārēķinās ar milzīgu ēdienu daudzveidību, skaistu galda klājumu un saimnieci, kura kā senās pasakās jūs nenogurusi mudinās našķēties ar pašas gatavotiem dārzeņu konserviem, dažādiem salātiem, ievārījumiem.
Interesanta atkāpe. Vēsturiski Gruzijā tiek uzskatīts, ka šķīvi tukšu izēd tikai nabagi un saimnieks jūtās lepns, ja pēc kārtīgas ēšanas uz jūsu šķīvja ir palicis kāds neapēsts kumos. Tas nozīmē, ka viņš viesus pabarojis tā, ka tie nav spējuši kustēt!
|
Viens no gruzīnu virtuves pamatēdieni ir khinkali – ar rokām darināti mīklas sainīši, kas pildīti ar gaļu un zaļumiem. Principā ļoti līdzīgi lieliem pelmeņiem, taču pelmeņa virsotni veido maza mīklas «austiņa», kas parasti ir jēla un nav ēdama. Aiz šīs «austiņas» lielais pelmenis ir jātur, bāžot to mutē. Khinkali «vēderā» ir daudz sulas, tādēļ tas jāēd ar rokām, no sākuma uzmanīgi iekožoties un izsūcot sulu. |
|
Otrs specifisks gruzīņu virtuves ēdiens ir khachapuri — kaut kas vidējs starp picu un siera pīrāgu. Man šis ēdiens šķita pasakains: vienmēr karsta, čurkstoša baltmaize, kas pildīta ar bagātīgu siera devu. Tiesa, katrā Gruzijas reģionā ir sava khachapuri variācija: Adžārijā tā ir izdobta baltmaizes klaipa laiviņa, kurā ieliets kausēts siers, kapāta vārīta ola un vismaz 100 gramu kausēta sviesta.
 |
Shoti ir laužamā maize, ko pie mums veikalos pārdod, saucot to par lavašu. Uz pusdienu galda shoti maize tiek likta bez žēlošanas, jo daudzi ēdieni ir asi, savukārt šī maize palīdzot dzesēt mutē valdošo ugunsgrēku.
Gruzijas virtuvē sastopama arī harčo zupa, kas, protams, ir neskaitāmas reizes asāka nekā tā tiek gatavota Latvijā. Tāpat arī kababi, asas, ar garšvielām uzlabotas desiņas, kuras mēs saucam par kupātiem. |
Savdabīgs un ļoti garšīgs ir lobio — putra, kas gatavota no pupām un kas ļoti atgādina latviešiem tik zināmo zirņu grūdeni.
Viens no pārsteidzošākajiem produktiem ir maconi — gruzīnu «nacionālais kefīrs». Principā pēc konsistences un arī pēc garšas kaut kas vidējs starp kefīru, rūgušpienu un krējumu. Gruzīni to mēdz gan ēst ar karotēm kā jogurtu, gan lietot krējuma vietā, gan vienkārši dzert klāt pie pusdienām.
Gruzijā brīvā dabā un dārzos aug gan granātāboli, gan valrieksti. Visas šīs dabas veltes nonāk arī uz galda. Gruzijā vairums ēdienu tiek dekorēti ar granātābola sēkliņām — līdzīgi kā to darām mēs ar zaļajiem zirnīšiem. Savukārt malti valrieksti tiek pievienoti gan gaļai, gan jo īpaši ceptiem baklažāniem, kas kopā veido tiešām pasakainu garšas buķeti.
Īpaša stāsta vērtas ir daudzās Gruzijas uzkodas. Tās atceroties, pat siekalas saskrien mutē. Pirmkārt jau basturma. Saulē kaltēta liellopu gaļas rulete, kas ietīta asā paprikas garšvielu kamzolī. Asa kā austrumnieku temperaments. Cieta kā vīrieša raksturs. Pikanta un smaržīga — tā uzskatāma par neatkārtojamu Gruzijas gardumu, kura analogi Latvijā nestāv līdzi oriģinālam. Maigāka basturmas variācija — sudžuks, kuras kamzolis gatavots no ķiplokiem.
Īsts šašliks
|
Un protams, protams! Gruzīņu šašliks, kas pelnījis atsevišķu stāstu.
Jūs būsiet pārsteigti uzzinājuši, taču īstu gruzīņu šašliku neviens nemarinē — nedz vīnā, nedz etiķī, nedz kādā citā šķidrumā! Padzirdējuši par latviešu pataloģisko tieksmi marinēt gaļu pat majonēzē vai sojas mērcē, gruzīni smejas — jūs neesat īstu šašliku ēduši! Īsts šašliks tiek gatavots tikai no svaigas gaļas, bez jebkādām marinādēm. Vienīgi uzlabots ar pipariem un sīpoliem, tas tiek cepts uz vīnogulāju zariem, nepārtraukti to grozot. |
|
Aiz katra kalna cita Gruzija
Gruzija ir pārsteigumu zeme – to var teikt gan par dabas ainavām, gan arī par gastronomiskajiem iespaidiem. Kad liekas, ka nekas vairs tevi nespēs pārsteigt un tikko redzētā ainava bijusi nepārspējama, nāk jauni pārsteigumi: kalni, krāčainas upes, pasakaini zaļas pļavas. Tikpat atšķirīgi ir arī ēdienu gatavošanas paradumi atšķirīgos reģionos.
 |
Galvenais stereotips, kas mums radies par gruzīnu virtuvi, ir tas, ka visi tradicionālie ēdieni ir asi un sīvām garšvielām bagāti. Liels bija mūsu pārsteigums, kad augstu kalnos, Kazbegi ciemā mums tika pasniegts Latvijas gaumē gatavots rasols un maigs vistas sautējums – čahonbilli. Mājas saimniece – jauka pusmūža sieviete, kura piedzīvojusi gan ziedu, gan juku laikus, vien nosmaida par mūsu neizpratni – kalnieši negatavojot asus ēdienus. Toties subtropu klimatā, piejūras pilsētā Batumi nogaršojam patiesi asus khinkali un kuchmachi – ļoti asu, cūkgaļas, aknu un plaušu sautējumu. Šajā reģionā pipari un paprika netiek žēloti. |
Lai gan pamatā visi gruzīni ir īsti gaļēdāji un dažādus gaļas ēdienus izgaršojam arī mēs, tomēr viens no lielākajiem Gruzijas gardumiem mums šķiet... tomāts. Gruzijas tomātiem ir neatkārtojama garša, tie ir tik miltaini un smaržīgi kā nekur citur pasaulē.
Gruzijā pusdieno restorānos
Desmit dienu laikā, ko pavadījām Gruzijā, neieraudzījām nevienu lielceļa krodziņu, kur varētu apstāties un ieturēt maltīti: gruzīni pusdieno vai nu mājās, vai lielpilsētu restorānos un kafejnīcās, kas ierīkotas līdzās viesu namiem un viesnīcām. Interesanti, ka daudzos krodziņos nespējām atrast ēdienkarti – viesmīlim vienkārši ir jāizsaka savas vēlmes un viss tik ātri pagatavots. Lielākais šādas sistēmas ieguvums: patiesi pasakaini un tikko no uguns nākuši ēdieni. Lielākais mīnuss — cenas var būt ļoti dažādas.
|
Vēl viens interesants aspekts: gan krogos pasūtītie, gan mājās gatavotie cienasti netiek pasniegti pa porcijām, bet gan tiek likti uz milzīgiem šķīvjiem galda vidū. No šī šķīvja drīkst cienāties visi! Un tas ir tikai viens no daudzajiem apliecinājumiem tam, ka ar īstu draugu gruzīni gatavi dalīties it visā.
Batumi tirgū redzamas arī visnotaļ nepievilcīgas ainas, kas gan vietējiem šķiet pavisam ierastas. Sieviete plūc un pārdod mazās irbītes, kas tur pat līdzās uz letes, krātiņā gaida savu kārtu. |
 |
Noderīgi padomi:
 |
Kafijas mīļotājiem iesaku ņemt līdzi savu malto kafiju. Gruzijā dzer šķīstošo Nescafe vai mazas krūzītes ar turku kafiju – uz smiltīm gatavotu smilšu maluma kafiju, kuru pasniedz tikai melnu
Restorānos iesakām ēdienu piedevas pasūtīt uz diviem cilvēkiem vienu porciju, jo tās ir tiešām lielas
Vidējā vakariņu cena restorānā – Ls 5 no cilvēka. Dārga šašliku porcija maksā Ls 2, pudele, bet vietējais vīnogu šampanietis – Ls 6-8. |
Turpinājums ceļojumam pa Gruziju sekos ...
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.png "Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 17.04.2024 - 23.04.2024 Sama modināšanas svētki Koknesē Aizkraukles novada TIC")
