Viedoklis: Kā ar gadiem ir mainījusies cilvēku ēdienkartes vēlmes?

Autors: Liene Circene
Avots: BalticTravelnews.com

Globalizācija viennozīmīgi ir ienesusi jaunas vēsmas cilvēku ikdienas ritējumā. To skaitā arī dažādu jauno, līdz šim latviešiem iespējams mazpazīstamo produktu un ēdienu "ienākšana" ēdienkartē. Ēdināšanas sfērā strādājošajiem uzņēmumiem ar šiem jauninājumiem garšas izpratnē ir jāsaskaras visvairāk. Kebabi, suši, kvinoja, bulgurs, čia sēklas, sēklu diedzēšana un šāda veida lietas - kā tās ietekmē ikdienas ēdienkarti. Vai tomēr latvieši vēl arvien vēlas kartupeļus ar karbonādi?

Travelnews.lv vērsās pie ēdināšanas jomas ekspertiem, lai noskaidrotu, kā gadu laikā ir mainījusies cilvēku - to skaitā gan latviešu, gan mūsu valsts ciemiņu, garšas izpratne un vēlmes attiecībā uz maltīti. Lūdzām arī prognozēt kādas izmaiņas ēdienkartē varētu notikt tuvākā nākotnē.

Reklāma

Ilze Silova, restorāna "36 līnija" banketu menedžere

Daudzi viesi, kas apmeklē mūsu restorānu, to skaitā ārzemnieki, galvenokārt izvēlas vietējo produkciju. Mēs arī viesiem paši vairāk vēlamies piedāvāt produktus, kas raksturīgi mūsu valstij. Viesiem piedāvājam, teiksim, svaigas zivis, dārzeņus, tāpat skatāmies arī sezonalitāti – rudenī ļoti populāras ir gailenes.

Savukārt, palielinājies ir to cilvēku skaits, kuri sāk izvēlēties tieši produktus, kuri nesatur glutēnu vai veģētāros ēdienus. Ja, piemēram, agrāk veidojot ēdienu klāstu lielam pasākumam, piemēram, banketam, bija jāņem vērā, ka būs cilvēki, kuri neēd gaļu, tad tagad lūdz ēdienkarti sastādīt arī priekš tiem, kuri uzturā nelieto piena produktus, glutēnu, vegāniem un veģetāriešiem. Tomēr pēc novērojumiem var spriest, ka tas ir vairāk raksturīgs ārzemniekiem – skandināviem, mazāk vāciešiem.

Prātojot par to, kā cilvēku ēšanas ieradumi varētu mainīties, pieļauju, ka ekoloģiskā un bioloģiskā produkcija varētu kļūt arvien pieprasītāka. Var just, ka atgriežamies pie pirmatnējām lietām. Šaubos, ka populāra būs molekulārā (eksperimentālā, ķīmiskā - red.piez.) virtuve. Jau šobrīd mūsu viesi arvien vairāk izvēlas tradicionālo virtuvi – grib mājas ēdienu. Proti, ceptus kartupeļus, zaļos salātus.

Reinis Čerņājevs, restorāna "Prospekts 55" šefpavārs

Pēc manām domām, latviešiem arvien vairāk sāk gribēties vienkāršu, saprotamu maltīti, nevis ko ļoti sarežģītu. Piemēram, pirms gadiem diviem bija ļoti populāra molekulārā ķīmija, bet tagad visiem gribās ko vienkāršāku, tai skaitā meža veltes un citu produkciju, kas ir tepat no Latvijas.

Var arī novērot, ka cilvēki vēlas kvalitatīvu produkciju, piemēram, labu, vērtīgu gaļu. Tomēr viņi to vēlas par zemām cenām, kas nav atbilstošas produkta kvalitātei. Tas ir vairāk novērojams starp latviešu klientiem, turpretī, piemēram, krievu tautības klienti ir gatavi maksāt vairāk, bet līdz ar to arī pieprasa daudz kvalitatīvāku produkciju.

Runājot par mūsdienu tendencēm neēst glutēnu, laktozi saturošus produktus un citas, pieņemu, ka ne visiem, kuri izvēlas ēst tikai, piemēram, bezglutēna produkciju, tā ir brīvprātīga izvēle. Tomēr ir tādi, kuri, manuprāt, to dara tikai tāpēc, ka tas mūsdienās ir ļoti populāri. Bet, protams, mēs restorānā "Prospekts 55" nākam pretī ar savu piedāvājumu arī cilvēkiem, kuri neēd produktus, kas satur, piemēram, glutēnu. Tāpat arī uzskatu, ka veģetārisms un vegānisms vairāk ir tāds "stila pasākums". Pēc gadiem krātās pieredzes, ko esmu guvis darbojoties šajā jomā, es teiktu, ka viesnīcās var novērot, ka ārzemnieki vairāk ir tie, kuri saka, ka neēd glutēnu vai citas vielas saturošus produktus. Latviešiem tas nav tik ļoti izteikti.

Normunds Skauģis, maizes ceptuves "Lāči" īpašnieks

Mūsdienās, salīdzinot ar laiku pirms kāda laika, cilvēki vairāk meklē pēc iespējas svaigāku, veselīgāku produkciju. Principā tas ir novērojams visā pasaulē, ne tikai Latvijā vai Eiropā. Palielinājies arī pieprasījums pēc tādiem produktiem kā pilngraudu cepumi. Arī runājot par maizi, tad arvien pieprasītākas paliek maizes ar dārzeņiem, kur ir mazāk miltu. Starp produktiem, kas mūsdienās paliek pieprasītāki, ir arī tādi, kas nesatur glutēnu, ir veģetāriski. Tomēr jāsaka, ka var novērot – ir daļa sabiedrības, kuri tikai runā par šādu produkciju. Šī sabiedrības daļa šo produkciju nemaz ikdienā nepērk. Tas vairāk ir kļuvis par tādu kā modes lietu.

Uz priekšdienām, iespējams, ka joprojām populāri būs veselīgie produkti, arī viss, kur ir mazāk kalorijas, kas ir ātri apēdams, jo dzīve paliek steidzīgāka.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.