Santa Vaļuma: Novada garša – pašmāju pavāru meistarklases piedzīvojums

Autors: Santa Vaļuma
Avots: Santa Vaļuma

Santa Vaļuma, konkursa ''Latvijas gada pavārs 2021 /Latvijas gada pavārzellis 2021'' goda žūrijas locekle: Ik gadu norisinās konference “Novada garša”. Un ik gadu pasākumā tiek popularizēti Latvijas vietējie produkti un izcelta to vērtība. Kā nekā jau izsenis daudziem no mums ir tendence tiekties pēc visa jaunā, bieži vien arī importa precēm. Jo gluži vienkārši tiem, kuri bērnību aizvadīja 90. gados, pārtikas dažādība bija izaicinājums. Importa preces bija kā glauna ekstra, kas gozējās uz galda tikai īpašos svētkos.

Taču nu tie laiki ir beigušies. Ja toreiz importa preces tika uzskatītas teju par luksusa preci, tad tagad situācija ir ievērojami mainījusies. Vietējais produkts ir kā kvalitātes zīme pārtikai, atstājot importa produktus ēnā. Mūsu lauksaimnieki un ražotāji ir gadu gadiem strādājuši pie jau izsenis tautā mīlētu produktu saglabāšanas un uzlabošanas, kā arī – pavisam jaunu produktu izstrādāšanas. Un rezultāts ir redzams. Kvalitatīvu vietējo produktu pircēji izvēlas veikalos un tirgū, gan arī restorānu apmeklētāji augstu vērtē vietējo un sezonālo produktu ēdienus.

Reklāma

Šodien – Novada garšas konferencē, žūrijai bija iespēja nobaudīt un arī novērtēt pavāru profesionalitāti, radot ēdienus katrai kārtai no noteiktiem vietējiem, sezonāliem produktiem. Un pavāru radītie ēdieni viennozīmīgi bija ne vien baudāmi, bet arī “apēdami ar acīm”. Taču domāju, ka ikviens var piekrist tam, ka galvenais tomēr ir garšas baudījums.

Lai arī pati neesmu veģetāriete, ideja par veģetāru ēdienkarti likās visnotaļ uzrunājoša. Kā nekā radīt veģetāro virtuvi, manuprāt, ir nopietns izaicinājums ikvienam pavāram. Taču pavāri ar uzdevumu tika galā ļoti labi, iekļaujoties noteiktajā produktu klāstā. Katra pavāra redzējums un arī dažos ēdienos pat radītie gleznainie mākslas darbi spēja uzrunāt ikvienu klātesošo. Lai arī es varētu izplūst garos teikumos par to, kas man vienā vai otrā dienā uzrunāja vairāk un mazāk, es labprātāk runātu tieši par 3 no kopumā 12 radītajiem ēdieniem. Tiem ēdieniem, kuri, manuprāt, izcili iederētos jebkura restorāna ēdienkartē. Tie pārsteidz, uzrunā un paliek atmiņā. Tie ir ēdieni, kuru baudīšanai es pat būtu gatava doties 3 stundu braucienā uz tālāku Latvijas pilsētu.

1. Pavāra (…) pasniegtais deserts – cigoriņu krēms, karameļu krēms, vaniļas krēms, auzu sūkļkūka un smiltsērkšķu gēls, bija kā piedzīvojums. Ar dažādām tekstūrām, garšām, krāsām un formām. Ne par daudz, ne par maz. Krēmīgs un kraukšķīgs vienlaikus. Bija dota iespēja pašam likt kopā dažādus ēdiena elementus, radot arvien jaunu garšas buķeti, kas labāk tīk. Ja varētu, liktu vairāk nekā desmitnieku, jo izcili būtu maigi teikts.

2. Pavārs (Dinārs Zvidriņš) izcēlās ar veseliem 2 ēdieniem. Arī ar neaizmirstamu desertu un uzkodu. Desertā tika pasniegta cigoriņu siera kūka ar auzu pārslu pamatni, cigoriņu/iebiezinātā piena saldējumu un siltu upeņu mērci. Ja pirms tam nebūtu bijis jau 1.pavāra (…) pasniegtais deserts, tad pirmo vietu noteikti dotu šim saldajam ēdienam, taču arī šis deserts bija grandiozs.

Savukārt uzkoda patiesi, šķiet, bija vislabākā, no visām. Nevēlos teikt ka citas bija sliktas, nebūt nē, bet ļoti garšīgi līdz izcili un neaizmirstami tomēr ir ceļš ejams. Uzkodā bija burkānu cepums ar paštaisītu rikotas sieru, burkānu marmelādi, tomātiem želejā, mazsālītu gurķi un kūpinātu skābā krējuma mērci. Izvēlēto tekstūru un garšu sajaukums pārspēja visu un bija lielisks sākums nākamo ēdienu baudīšanai. Un, lūk, ja iepriekš minēju, ka deserta dēļ esmu gatava 3 stundas braukt tam pakaļ, tad šī ir uzkoda, kuras dēļ es darītu to pašu. Ja abus šos ēdienus saliktu vienā ēdienkartē, tad galvenais man būtu zināt – kur un cikos jābūt, jau dodos!

Kopumā jāsaka, ka ideja par vietējo un sezonālo produktu izmantošanu ir lieliska, taču iespējams, kādam tas varētu šķist pagrūti. Tas prasa laika pavadīšanu virtuvē, kas mūsdienu straujajā dzīves ritmā daudziem var nebūt ikdienas ieradumos. Bet to ne tikai var, bet arī vajag mainīt. Lietot uzturā kvalitatīvu, vietējo produktu, kas pagatavots pēc mūsu pašu pavāru receptēm – kāpēc gan ne? Veselīgi un vērtīgi. Ja vien pavāri varētu padalīties ar receptēm, pielāgojot tās mums – ne gardēžiem un ekspertiem, bet gan parastajiem mājas virtuves iemītniekiem.

Līdz ar to varu viennozīmīgi teikt, ka vietējais produkts ir kvalitatīvs un vērtīgs, ko ir vērts iestrādāt savos ikdienas virtuves paradumos. Un, ja neizdodas to tik bieži paveikt, vienmēr var aiziet uz kādu restorānu, kur profesionāļi zinās, kā labāk sezonālos vietējos produktus pagatavot.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.