Viļņa aicina aizmirsties mākslas piepildītajās ielās

Autors: Gintarė Kavaliūnaitė
Avots: govilnius.lt

Lietuvas galvaspilsēta Viļņa, pārvēršas par vienu iespaidīgu, brīvdabas galeriju, kurā starptautiski atzīti un vietējie mākslinieki prezentēs savus mākslas darbus viscaur pilsētai visas vasaras garumā. Pilsēta aicina viesus uz diskusiju par mākslas ietekmi ģeopolitikā Baltijas Triennālē 14: Bezgalīgā Robeža, lai izdzirdētu vietējo Lietuvas iedzīvotāju stāstus un doties tūrē pa pilsētu, kur uz katra soļa sastopama māksla.

Viļņa turpina brīvdabas projektu tradīciju. Pagājušā gadā pilsēta pārvērtās par lielformāta brīvdabas kafejnīcu, lai samazinātu pandēmijas radīto izolācijas sajūtu sabiedrībā. Šovasar, Lietuvas galvaspilsēta atkal atvērusi savas ielas mākslai, lai kļūtu par brīvdabas galeriju. Neskaitāmas izstādes un pagājušā gada iecienītākais ielu mākslas pasākums, Mākslai Nav Vajadzīgs Jumts, kas priecēs viesus un vietējos iedzīvotājus līdz pat septembrim, ļaujot ikvienam nodoties pilsētvides mākslinieciskajam garam.

Reklāma

Baltijas Triennāle 14 apvieno Centrālās un Austrumeiropas

Viena no gaidītākajām šīs vasaras izstādēm, Balijas Triennāle 14: Bezgalīgā Robeža kas piesaistījusi mākslas darbus no Centrāleiropas un Austrumeiropas, koncentrējoties uz ģeopolitisko mijiedarbību starp reģioniem. Izstādi organizē Laikmetīgās Mākslas Centrs jau no 1979. gada, un tā būs pieejama līdz 5. septembrim. Tās ietvaros būs piedāvāta platforma diskusijām par senām un jaunām idejām, brīvības aspektiem un drošību, kā arī par tradicionālajām un modernajām vērtībām.

Saskaņā ar izstādes kuratoriem, Valentinas Klimašauskas, lietuviešu rakstnieks, kurators un João Laia, galvenais izstādes kurators Kiasma Laikmetīgās Mākslas Muzejā Helsinkos, Centrāleiropa un Austrumeiropa ir nozīmīgs sociālo jautājumu par ideoloģijām, ekoloģiju un ekonomiku krustpunkts. Spriedzi, kas tiek pārnesta ar mākslas palīdzību, papildus pastiprina dezinformācija, cilvēka veicinātās industriālās katastrofas, nenormatīvo identitāšu apspiešana un natīvistu nacionālisms.

Izstādē aplūkojami vairāki mākslinieki no Eiropas politiskajiem epicentriem, kā piemēram Baltkrievijas un Ukrainas. Jura Shust, Baltkrievijā dzimušais mākslinieks prezentē savu darbu Neophyte II, kas atrāda jaunu cilvēku grupu, kuri slēpjoties mežos veic pagāniskus rituālus, tādējādi meklējot brīvību un drošu patvērumu no politiskās realitātes.

Līdzīga aizbēgšanas tēma saskatāma ukraiņu mākslinieku Yarema Malaschuk un Roman Himey ekspozīcijā Dedicated to the Youth of the World II. Meža vietā, jaunieši no skarbās realitātes aizmirsties izvēlas klubos.

Baltijas Triennāles ekspozīcijas ir pieejamas aplūkošanai viscaur Viļņai, ne tikai pārvēršot to par iespaidīgu brīvdabas galeriju, bet arī atrādot vietējo iecienītas vietas pilsētas viesiem. Kā piemēram, izstāde atved uz Laikmetīgās Mākslas Centru, Rupertu, mākslas inkubatoru netālu no Valakampju Pludmales, “SODAS 2123,” kultūras vieta stacijas rajonā.

Lietuviešu tautas mantojums izpētīts, ņemot talkā vietējos artefaktus un stāstus

Šovasar, Viļņa pie sevis uzaicinājusi plašu izstāžu un mākslas pasākumu spektru. Nacionālā Mākslas Galerija līdz 26. septembrim prezentē izstādi Vietējo Stāsti. Ekspozīcija iepazīstina ar 19.-20. gadsimta lietuviešu etnosu, izmantojot vismazāk modernizēto lauku teritoriju iedzīvotāju stāstījumus.

Lietuviešu mākslinieka Marius Juknevičius skaņas projekts Vietējās Fonogrammas, apgādājis ekspozīciju ar autentiskiem, vietējo iedzīvotāju stāstu ierakstiem par lauku dzīves īpatnībām. Ieraksti izvēlēti no Lietuviešu Tautas Fonogrammu Kolekcijas, kas iekļauta UNESCO Pasaules Atmiņas Reģistrā.

Neskaitāmi etnogrāfiskie artefakti, fotogrāfiju kolekcijas un liecības, kas ievāktas no vairākiem Lietuvas muzejiem un galerijām atklāj trīs vēsturiskos periodus — carisko Krieviju, pirmo Lietuvas Republiku un Padomju periodu — kas ietekmējuši Lietuvas kultūras atmiņu. Blakus izstādītajiem mākslas darbiem, Galerija piedāvā arī dažādas aktivitātes: radošās darbnīcas un miežu lauka iekārtošanu.

Māksla ārpus slēgtām telpām — veids kā iedvesmot garāmgājējus ar mākslu

Viens no pagājušā gada zināmākajiem mākslas projektiem, Mākslai Nav Vajadzīgs Jumts, atgriežas Viļņā, lai vēlreiz, līdz 1. augustam izstādītu darbus negaidītās pilsētas vidēs. Pagājušā gadā, projekts piesaistīja nacionālu uzmanību, jo šādi tika atbalstīti no pandēmijas cietušie mākslinieki. Tagad, simtiem mākslas darbu tiks izvietoti uz reklāmas stendiem viscaur pilsētai, lai tos garāmgājēji apbrīnotu un iespējams pat iegādātos. Projekta mājas lapā pieejama karte ar apmēram 300 mākslas darbiem.

Viesi, Viļņas brīvdabas galeriju varēs aplūkot un apmeklēt līdz pat vasaras beigām.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

22. aprīlis vēsturē: Eiropā izskan Kauņas «Žalgiris» vārds (21.04.2021)

19. aprīlis vēsturē: Nosaka Lietuvas karoga krāsas (17.04.2021)

MICHELIN ceļvedis galamērķu sarakstam pievieno trešo Baltijas valsti (16.04.2024)

6. aprīlis vēsturē: Lietuvā vairākas lidostas tiek atzītas par starptautiskām (05.04.2022)

1.aprīlis vēsturē: tiek dibināta Užupes republika Viļņā (05.04.2019)