9. augusts vēsturē: Singapūra iegūst savu neatkarību

Singapūra ir viena no visblīvāk apdzīvotajām valstīm pasaulē. Tā ir arī reģionā industriāli attīstītākā un viena no pasaules zaļākajām vietām pasaulēm. Singapūrā ir sastopami pāris neierasti likumi, un šodien, 9. augustā, Singapūra atzīmē savu 51. gadadienu.

Singapūra, oficiāli Singapūras Republika, ir pilsētvalsts Dienvidaustrumāzijā. Tā ir arī salu valsts, jo aizņem Singapūras salu un vēl 60 mazākas saliņas, kas atrodas pie Malakas pussalas krastiem. Singapūras kopējā platība ir 710,2 kvadrātkilometrus, un tā ir mazākā Dienvidaustrumāzijas valsts. Singapūrā ir četras oficiālās valodas: angļu, mandarīnu (ķīniešu), malajiešu un tamilu valodas. Šī ir vienīgā valsts Āzijā, kur angļu valoda ir pirmā valsts oficiālā valoda.

Singapūra 1965. gada augustā kļuva par pirmo valsti pasaulē, kura savu neatkarību ieguva pret pašas gribu, jo pēc ilgstoša iekšējā konflikta Malaizijas federācija Singapūru izslēdza no valstu savienības. Šāds lēmums tika pieņemts tāpēc, ka pretējā gadījumā Malaizijas federācijai draudētu pilsoņu karš.

Laika posmā no 16. līdz 19. gadsimtam Singapūra bija daļa no Johor sultanāta. 1819. gadā salā ieradās briti, kas uzreiz saprata, cik stratēģiski nozīmīga vieta tā ir un noslēdza līgumu sultānu, kā rezultātā briti ieguva kontroli pār teritoriju un aizsāka tās moderno attīstību. Ilgu laiku Singapūra bija Lielbritānijas pārvaldībā, taču 1959. gadā valsts pasludināja savu neatkarību no Lielbritānijas un uzreiz iestājās savienībā ar Malaiziju. 

Valsts tika iekļauta Malaizijas federācijā, kurā Singapūras iedzīvotājiem bija maza teikšana un nosacīta loma valsts ekonomiskajā dzīvē. Malaja tautas kļuva par vadošajām jaunajā valstī, un tas radīja nepatiku Singapūrā. Pēc atklātiem konfliktiem starp centrālo valsts varu un federālo Singapūras politiķi sāka kampaņu "Malaiziju malaiziešiem", nevis tikai vienai valsti veidojošai tautai. Divu gadu laikā situācija valstī saasinājās tik tālu, ka Singapūras premjerministru gandrīz nogalināja malaju radikāļi, kamēr Singapūrā dzīvojošie teju vai bija gatavi ķerties pie ieročiem, lai panāktu rēķināšanos ar savām interesēm.

1965. gada 9. augustā tika panākta vienošanās, kas izslēdza Singapūru no Malaizijas federācijas. Uzrunā saviem nu jau pavalstniekiem, Singapūras premjerministrs Lī Kuan Jēvs ar asarām acīs atzina, ka ir satriekts. Visu savu politisko karjeru viņš bija veltījis centieniem apvienot valstis, bet izrādījās, ka tas viss ir bijis veltīgi. Pret pašu gribu singapūrieši bija saņēmuši brīvību un neatkarību, kas citu valstu pārstāvjiem varētu rādīties tikai sapņos.

Kaut gan neatkarības sākumā Singapūra bija nabadzīga valsts ar pamatīgu izglītības trūkumu, tagad tā ir nozīmīgs Āzijas tirdzniecības centrs. Valsts ekonomika balstīta uz izdevīgo atrašanās vietu un tranzīta pakalpojumiem.

Singapūru noteikti vērts apmeklēt ikvienam tūristam – tajā ir vairāki dabas rezervāti un mazi dārziņi ar zaļojošiem kokiem redzami pat starp debesskrāpjiem un to terasēs. Taču jāatceras, ka šajā valstī ir arī daži mums neierasti likumi. Singapūras ielās ar likumu ir aizliegts izmest ielās atkritumus, ēst metro, košļāt sabiedriskā vietā košļājamo gumiju. Par šo noteikumu pārkāpšanu draud bargi sodi.

SADAļU ATBALSTA:

 

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2021 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2021 1st-studio.com

 
Total Timed::0.49401593sec.