6. jūnijs vēsturē: Zviedrijas Nacionālā diena

Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/stenaline.lv

Lai gan Nacionālās dienas nosaukumu 6.jūnijs ieguva 1983.gadā, svētku svinēšanas tradīcijas aizsākās jau senāk, proti, 1893.gadā. Svētku idejas autors bija brīvdabas muzeja Skansen dibinātājs Artūrs Hazelius (Artur Hazelius), kurš togad aizsāka nacionālo svētku svinēšanas tradīcijas muzejā. Ideja par nacionālo svētku atzīmēšanu tieši 6.jūnijā tika oficiāli pieņemta 1916.gadā, un kopš tā laika tā tika dēvēta par Zviedrijas Karoga dienu – par godu tam, ka Zviedrija bija ieguvusi savu karogu pēc Zviedrijas – Norvēģijas ūnijas izjukšanas 1905.gadā. Savukārt 1983.gadā Karoga diena oficiāli tika apstiprināta kā Zviedrijas Nacionālā diena, tomēr mūsdienās šo dienu vēl aizvien mēdz dēvēt par Karoga dienu.

6.jūnijs par svētku datumu tika izvēlēts divu vēsturisku nozīmīgu notikumu dēļ:

Reklāma

1) 1523.gada 6.jūnijā par karali tika kronēts Gustavs Vāsa (Gustav Vasa), tādējādi novedot pie Kalmāras ūnijas (kas kopš 1397.gada apvienoja Dānijas, Zviedrijas un Norvēģijas karalistes) sadalīšanās, liekot pamatus Zviedrijai kā vienotai un neatkarīgai valstij.

2) gandrīz trīssimt gadus vēlāk, 1809.gada 6.jūnijā tika pieņemta jauna konstitūcija, kas paredzēja ne tikai Zviedrijas valsts iekārtas maiņu no absolūtas uz konstitucionālu monarhiju, bet arī pilsoņu tiesību un brīvību iedibināšanu, tostarp tiesības uz reliģiju, preses un runas brīvību.

Zviedru tradīcija, svinēt nacionālos svētkus ar dziesmām un dejām Skansen muzejā, ir dzīva arī mūsdienās. Svētkos piedalās arī karaliskā ģimene kā arī citi karaļnama pārstāvji. Svētku neatņemama sastāvdaļa ir karogceremonija, kad mastā tiek uzvilkts Zviedrijas karogs. Svinības tiek translētas arī Zviedrijas televīzijas kanālā SVT. Šajā svētku dienā cilvēki bieži izvēlas tērpties tautastērpos, kā arī izdekorēt mašīnas ar dzeltenzilajiem karodziņiem. Šajā dienā pilsētu rātsnamos uz pilsonības ceremoniju tiek aicināti “jaunie zviedri” – ieceļotāji, kas pēdējā gada laikā ieguvuši Zviedrijas pilsonību.

Svētki tiek atzīmēti arī citviet Zviedrijā, taču, kā atzīst paši zviedri – pompozas un krāšņas nacionālo svētku svinības nav raksturīgas. Zviedri pēc savas būtības ir patrioti, taču ne vienmēr vēlas to izrādīt. Visbiežāk šo brīvo dienu zviedri pavada ārpus mājas, apmeklējot pasākumus muzejos vai vienkārši dodoties piknikā ar ģimeni. Zviedriem tuvākas ir vasaras saulgriežu svinības, kas ik gadu norit laika posmā no 19.jūnija līdz pat 25.jūnijam.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

Eirovīzijas burzma Malmē: ar ko izceļas šī pilsēta? (16.04.2024)

14. aprīlis vēsturē: Dzimšanas dienu svin «Volvo» (13.04.2023)

25. marts vēsturē: Zviedrijā svin Vafeļu dienu (24.03.2020)

19. februāris vēsturē: Dzimis slavenais zviedru ceļotājs Svens Hedins (18.02.2020)

VIDEO: Gēteborgā akvaparkā izceļas ugunsgrēks, ir ievainotie (12.02.2024)