Autors: Dāvids Krišs Perunovs
Avots: BalticTravelnews.com/History.com
Vien 1959. gada 3. janvārī ASV prezidents Dvaits Eizenhauers izdeva īpašu dokumentu, saskaņā ar kuru Aļaska kļuva par 49. ASV štatu. Tas ir pēc platības lielākais ASV štats.
Aļaskas pamatiedzīvotāji teritoriju apdzīvoja gadsimtiem ilgi. Eiropa par Aļaskas teritoriju uzzināja 1741. gadā, kad to atklāja Krievijas ekspedīcija, kuru vadīja dāņu jūrnieks Vituss Berings. Beringa vārdā arī nosaukta jūra.
Reklāma
Cariskās Krievijas iekarotāji regulāri uzbruka Aļaskas pamatiedzīvotājiem. Turklāt neskaitāmi pamatiedzīvotāji mira no iekarotāju ievazātajām slimībām. 19. gadsimta sākumā Krievijas impērija arī izveidoja vairākas kolonijas Ziemeļamerikas rietumkrastā. Viszemākais Krievijas impērijas pārvaldītais punkts atradās pie Bodegas līča mūsdienu Kalifornijas teritorijā.
Ap 1820. gadu Krievijas impērijas aktivitāte Amerikā apsīka, kad tā britiem un amerikāņiem piešķīra vairākas tirdzniecības tiesības. 19. gadsimta 60. gados gandrīz bankrotējusī Krievijas impērija izlēma pārdot Aļasku ASV. ASV Valsts sekretārs Viljams Suards iegādājās teritoriju. ASV Kongresā un presē nosodīja viņa lēmumu un pat mēdza dēvēt Aļasku par "Suarda ledus kasti" vai pat "Prezidenta Endrjū Džonsona polārlāču dārzu".
1898. gadā Aļaskā atklātais zelts radīja apstākļus tam, lai neskaitāmi migranti apmestos teritorijā. Joprojām štats būtiski veicina ASV kā valsts labklājību.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
