Foto: Publicitātes attēls
Autors: Inga Tauriņa
Avots: Lejina.eu
Arvien biežāk arī Latviju sasniedz karstuma viļņi, un rodas jautājums, kā saglabāt vēsumu iekštelpās, lai tajās rastu atveldzējumu. Savukārt drēgnos rudeņos ir svarīga siltuma saglabāšana mājoklī. Daži praktiski padomi palīdzēs saglabāt komfortablu temperatūru telpās un neradīs lielus izdevumus.
Aizvērti vai atvērti logi?
Reklāma
Vasarā logi darbojas kā radiatori, proti, ja tajos dienas vidū spīd saule, mājoklis sasilst. Šī iemesla dēļ rodas jautājums, vai karstuma periodos logus labāk turēt atvērtus vai aizvērtus?
“Tas ir atkarīgs no ēkas. Ja būve ir ar biezām akmens vai mūra sienām vai celta no guļbaļķiem, tā vasarā tik ātri neuzkarsīs un vismaz kādu brīdi pēc karstuma viļņa iestāšanās spēs nodrošināt vēsumu. Šajā gadījumā dienas karstākajā laikā nevajadzētu vērt vaļā logus, lai ilgāk saglabātu komfortablu temperatūru," skaidro VELUX ģenerāldirektors Baltijā Dmitrijs Astašonoks. Viņš iesaka logus atvērt tikai naktī, kad temperatūra normalizējas, lai nodrošinātu gaisa apmaiņu.
Savukārt arhitekte un profesore Suzanna Roufa no Heriota-Vata Universitātes Lielbritānijā, kas veikusi pētījumu Spānijā, norāda - ja istabā ir tikpat silts kā ārā, logu turēšana ciet ir liela kļūda. “Galvenais mūsu ķermeņa atdzišanas mehānisms ir svīšana. Tā darbojas daudz efektīvāk, ja gaiss plūst pāri mūsu ķermenim," saka profesore un rekomendē saules pārkarsētā mājā logus turēt vaļā tā, lai veidotos gaisa plūsma.
Pēc viņas teiktā, jebkura gaisa kustība palīdz labāk izturēt karstumu. Atrašanās karstā telpā ar kaut nelielu caurvēju, nepieciešamības gadījumā ieslēdzot arī ventilatoru, cilvēkam būs daudz vieglāk panesama.
Palīdz logu noēnošana
Žalūzijas vai logu slēģi mājas saulainajā pusēs ir otrs veids, kā izvairīties no iekštelpu pārkaršanas. “Ceļojot pa dienvidu valstīm, bieži redzam mājas ar aizvērtiem slēģiem, bet tagad, kad karstuma viļņi arvien biežāk sasniedz arī mūs, to ieviešana kļūst aktuāla arī tālāk ziemeļos. Turklāt mūsu reģionā tas nav jaunums, jo slēģi ir novērojami daudzām Latvijas pirmskara ēkām,” atgādina D. Astašonoks.
Kā izpētījis Rolands Ennos no Hullas Universitātes Lielbritānijā, logu aizsegšana novērš aptuveni 800 vatu uz kvadrātmetru siltumenerģijas nokļūšanu iekštelpās caur logiem. Līdz ar to logu fiziska noēnošana ir efektīvs veids, kā nodrošināt komfortablu temperatūru iekštelpās.
“Palīdz arī biezāku aizkaru vai sauli atstarojošu žalūziju iegāde, bet visefektīvāko aizsardzību pret karstumu tomēr sniegs ārējie logu slēģi. Jāpriecājas arī tiem, kuru logus piesedz lieli koki, kas arī efektīvi nodrošina ēnojumu," norāda D. Astašonoks.
Kā sagatavoties rudenim?
Vasaras ir īsas, un karstuma sagādātās grūtības ātri nomaina rūpes par apkures izmaksām rudenī, kas liek meklēt inovatīvus risinājumus.
Kā izrādās aizkari un žalūzijas palīdz ne tikai vasarā - rudens un ziemas mēnešos logu nosegšana palīdz telpā noturēt siltumu. “Logu aizklāšana ir ļoti vienkāršs veids, kā ziemā taupīt enerģiju mājās,” saka D. Astašonoks.
Viņš iesaka istabās ierīkot biezākus aizkarus, kurus gan vasarā, gan ziemā, ja nepieciešams, varētu aizvērt komfortablas istabas temperatūras uzturēšanai. “Palīdz arī sena metode - logu līmēšana, bet to es nerekomendēju, vismaz ne visiem logiem, jo ir jānodrošina iespēja vēdināt telpas, lai gaiss būtu veselīgs un telpās neveidotos pelējums," uzsver eksperts un piebilst, ka, plānojot dzīvi mājās, būtu jāseko līdzi, lai ģimenes locekļu dzīve nenotiktu tikai istabās ar aizvilktiem aizkariem, jo dienasgaisma ir nepieciešama mūsu labsajūtai un veselībai.
Ja vasarā ķermenim nepieciešamo dienasgaismu var iegūt, izejot ārā, tad rudenī un ziemā, kad ārā pavadām salīdzinoši maz laika, ir svarīgi, lai telpa būtu labi apgaismota. “Novietojiet savu darba galdu, bērnu rotaļu stūrīti, vai lasāmgaldu iespējami tuvu logam,” viņš saka. Šīs izmaiņas telpas plānojumā radīs arī mazākas izmaksas par patērēto elektroenerģiju.
Katrā telpā atšķirīga temperatūra
Svarīgi atcerēties, ka visām telpām nav jābūt vienlīdz siltām: guļamistabai nevajadzētu būt siltākai par +20°C grādiem, un šāda temperatūra var būt arī virtuvē, jo ēdināšana gatavošana telpu uzsildīs par pāris grādiem.
Ieteicamā istabas temperatūra dažādās telpās:
• dzīvojamā istaba +20-22°C
• guļamistaba +16-19°C
• bērnu guļamistaba 16-20°C
• darba telpa +20-22°C
• priekšnams +15-18°C
• koridors +15-18 °C
• vannas istaba +22-24°C
• virtuve +18-20 °C
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
