Ko slēpj Baltijas jūras dzīles?

Ko slēpj Baltijas jūras dzīles?

Baltijas jūra ir viena no noslogotākajām jūrām pasaulē. Tā jau vēsturiski bijusi ļoti nozīmīgs transporta punkts – kopš akmens laikmeta jūras ceļus izmanto gan kravu nogādāšanai, gan zvejošanai, gan arī ceļošanai. Tieši tāpēc tā glabā daudzus vēl neatklātus noslēpumus.

Jūru un okeānu dzīlēs nogrimušie kuģi var pastāstīt daudz ko jaunu – sākot ar nozīmīgiem vēstures notikumiem un atsevišķu cilvēku likteņiem, līdz pat laivu būvniecības veidiem un izmantotajiem priekšmetiem dažādos laika periodos.

Ūdenslīdēju, vraku izmeklētāju un arheologu uzdevums ir noskaidrot, kādi bijuši nogrimušo transportlīdzekļu avārijas iemesli, ko tajā brīdī piedzīvoja pasažieri un kas atradās uz klāja. Modernās tehnoloģijas mūsdienās to ļauj darīt vēl profesionālāk – ar tām ir iespējams ielūkoties tur, kur cilvēks līdz šim nav spējis piekļūt.

Gaidot raidījuma “Vraki okeānu dzīlēs” pirmizrādi pirmdien, 10. janvārī, plkst. 22.00 kanālā “National Geographic”, iepazīstinām ar interesantākajiem Baltijas jūras noslēpumiem.

Zemūdens datu ieguves ierīces “aizklejošana”

Starp instrumentiem, ko Eiropas zinātnieki izmanto, lai izprastu klimata pārmaiņas, ir arī Baltijas jūras zemūdens observatorijas tehnoloģijas, kas mēra metānu jūras gultnē, ūdens straumju plūsmas un iegūst citus datus.

2019. gadā viena no zemūdens instalācijām mistiski pazuda. Tā apturēja datu pārraidi 21. augustā. Instruments bija daļa no sistēmas, kas sniedza nozīmīgu informāciju par ekosistēmu Baltijas jūras piekrastē gar Vāciju un Dāniju.

Zinātnieku teorijas bija dažādas. Sākumā pētnieki domāja, ka ir radusies tehniska kļūda. Vēlāk, saprotot, ka priekšmets pazudis, radās pieņēmumi, ka to izkustināja jūras dzīvnieki vai spēcīgas, vētras sakultas straumes. Pētnieku redzeslokā nonāca arī versija, ka to izdarījuši cilvēki.

2020. gada februārī vienu no instrumenta daļām izdevās atrast. Rāmja gabals, ko atguva, bija ar sensoriem aprīkota observatorijas daļa. Lai gan rāmis saglabājies salīdzinoši labā stāvoklī, sensori bija stipri bojāti vai arī pavisam pazuduši. Taču joprojām nav skaidrs, kas un kā instrumentu pārvietoja no sākotnējās pozīcijas uz vietu, kur to atrada. Līdz šim nav arī zināma otras daļas atrašanās vieta.

Mistiski pazudusī Dzintara istaba

Vācu kravas kuģa “Karlsruhe” vraks Baltijas jūrā atrodas 91 metra dziļumā. To 1945. gadā pie Polijas krastiem nogremdēja Padomju Savienības spēki. Pētnieki apgalvo, ka kuģis joprojām ir labi saglabājies un, iespējams, slēpj neatklātus stāstus.

“Karlsruhe” bija viens no pēdējiem kuģiem, kas atstāja Vācijas pilsētu Kēnigsbergu (tagadējo Krievijas pilsētu Kaļiņingradu), kad to kara beigās aplenca Padomju un britu spēki. Rakstiskās liecības apgalvo, ka uz tā atradās neparasti liela krava.

Pētnieki izteikuši teorijas, ka uz klāja varētu būt bijušas lietas no pazudušās Dzintara istabas. Slavenā istaba atradās cara Pētera I sievas Katrīnas I pilī, netālu no Sanktpēterburgas. Telpa bija ļoti grezna – uz tās sienām mirdzēja dzintara paneļi, zelta lapas un citi rotājumi. Taču kara laikā viss telpas saturs, tostarp teju 56 kvadrātmetri dzintara, pazuda noslēpumainos apstākļos.

Kopš tās pazušanas ir bijuši simtiem rakstu un dažādu spekulāciju par to, kur atrodas dārgumi – šahtā, bunkurā, vai tomēr jūras dzelmē? Taču līdz pat šai dienai nevienam savu teoriju pilnībā pierādīt nav izdevies.

Tūkstošiem koka kuģu vraku

Cilvēki Baltijas jūras krastos ir dzīvojuši kopš ledus laikmeta beigām. Vēsturiski ūdens tuvums ir bijis īpaši svarīgs izdzīvošanai. Jau izsenis Baltijas jūru aktīvi izmanto ceļošanai, atpūtai, cilvēki tur devušies medībās un, protams, arī karojuši.

Secināts, ka nekur citur pasaulē nav tik daudz labi saglabājušos koka kuģu vraku kā Baltijas jūras dzelmē. Pētījumi liecina, ka ļoti daudzi no tiem, iespējams, vēl nemaz nav atklāti.

To, ka vēsturiskās liecības Baltijas jūrā saglabājušās tik ilgu laiku, nodrošinājusi jūras vide. Pateicoties unikālai iesāļa ūdens, aukstuma, tumsas un zema skābekļa daudzuma kombinācijai, daudzus materiālus, arī koksni, var saglabāt gandrīz ideālā stāvoklī.

Lielākoties jūrās un okeānos, kur ūdens ir ļoti sāļš, vrakus sabojā arī tā sauktais “kuģu tārps” jeb urbējgliemene. Tā atstāj savas olas koksnē, un vēlāk kāpuri ar to barojas. Tieši tāpēc koka vraki parasti izzūd salīdzinoši ātri. Baltijas jūrā šādu iemītnieku nav.

Interesanti, ka jūras zemūdens mantojumā ir ne tikai ūdens transportlīdzekļu atliekas. Pētnieki secinājuši, ka tur atrodamas arī akmens laikmeta apmetņu liecības, vikingu kuģi, kā arī ostu un rūpniecības paliekas.

Ieskaties dažādu jūru, okeānu dzelmē un kopā ar pētniekiem atklāj nogrimušo kuģu noslēpumus raidījumā “Vraki okeānu dzīlēs” 10. janvārī plkst. 22.00 kanālā “National Geographic”!

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 15.01.2022 - 24.01.2022 "Duets Mediante" koncertēs Zilākalnā Valmieras Tūrisma informācijas centrs
Sestdien, 23. janvārī, plkst.17.00 Zilākalna Kultūras namā notiks grupas “Duets Mediante” koncerts “Ar Tevi”. | Skatīt vairāk
Latvija
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 11.01.2022 - 22.01.2022 Teātra izrāde "Barikādes.docx" Smiltenē Smiltenes novada Tūrisma informācijas centrs
22.01. plkst. 17.00 Smiltenes novada Kultūras centrā viesosies Rēzeknes teātris Joriks ar izrādi „Barikādes.docx.”. | Skatīt vairāk
no 5 EUR
Maksims Trivaškevičs Valmieras novadā Valmieras Tūrisma informācijas centrs
12. februārī plkst. 18.00 Dikļu Kultūras centrā un 25. februārī plkst. 19.00 Vaidavas Kultūras un amatniecības centrā viesosies komiķis Maksims | Skatīt vairāk
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 07.01.2022 - 20.01.2022 Muzikāli dokumentāla izrāde Valmierā Valmieras Tūrisma informācijas centrs
19. janvārī plkst. 19.00 Valmieras Kultūras centrā norisināsies muzikāli dokumentāla izrāde „Barikādes.docx.”, pieminot 1991. gada janvāra | Skatīt vairāk
Uzņēmumi


Baltic Beach Hotel & SPA
,


MaMa
,


Lielupe by SemaraH Hotels
,


Tallink Latvija
,

Tez Tour
NEDĒĻAS LASĪTĀKAIS
Populārakie piedāvājumi
APMEKLĒTĀKIE UZŅĒMUMI
Baltijas tūrisma objekti

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2022 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2022 1st-studio.com

 
Total Timed::0.10759592sec.