Foto: Publicitātes attēls
Autors: Aigars Bernāns
Avots: Aigars Bernāns
Izdots katoļu dievkalpojumam “Ryugtuos suopes” veltīts mūzikas disks (CD), kurā apkopoti Gavēņa laika dziedājumi Aglonas bazilikas Kora skolas absolventu un domubiedru, kā arī priestera Aigara Bernāna izpildījumā. “Ryugtuos suopes” Latgalē ir Katoļu Baznīcai ļoti nozīmīga muzikāli liturģiska forma, kur baznīcas dziesmas savijas vienotās lūgšanās ar seno gregorisko dziedājumu melodijām un latīņu himnu tekstiem.
Garīgo dziesmu – lūgšanu cikls “Ryugtuos suopes” Latgalē kļuva tradicionāls 19. gadsimta gaitā un pamatoti var tikt uzskatīts par specifiski latgalisku kultūras mantojuma daļu. Tam arī mūsdienu, Latgalē ir ļoti nozīmīga loma katoļu liturģijā – “Ryugtuos suopes” Latgales katoļu baznīcās ir tradicionāls gavēņa laika tautas dievkalpojums, kurā katru gavēni (no Pelnu trešdienas līdz Lielajai sestdienai ) tiek izdziedāts dramatizēts Kristus ciešanu apskats.
Reklāma
Laika gaitā ir veidoti dažādi Gavēņa laika dievkalpojumi, kas, gadu simtiem ritot, ir kļuvuši gan par ticīgās tautas muzicēšanas sastāvdaļu, gan par akadēmiskās mūzikas žanriem. Dievkalpojuma “Ryugtuos suopes” izcelsme 17.–18. gadu simtu mijā saistās ar Varšavas sv. Krusta baznīcu, kurā sv. Roha brālības biedri iesāka Kristus ciešanu apcerēšanas dievkalpojuma tradīciju. Dievkalpojuma muzikālā veidojuma pamatā bija jau zināmu melodiju un tekstu apkopojums, kur vienotā lūgšanā savijās seno gregorisko dziedājumu melodijas un latīņu himnu teksti ar gadu simtiem zināmām poļu baznīcas dziesmām. 1707. gadā dziedājumu kopumu izdeva nelielā grāmatiņā ar nosaukumu “Mirru saišķis no Ģetzemanes dārza vai skumīgās žēlabas par Dieva Dēla rūgtajām ciešanām” (Snopek mirry z Ogroda Gethsemańskiego, albo żałosne Gorzkiej Męki Syna Bożego). Īsā laikā šis Kristus ciešanu piemiņas dievkalpojums izplatījās pa visu Poliju un daudzviet kļuva par obligātu Gavēņa laika dievkalpojumu. Jau 18. gadu simta otrajā pusē dievkalpojuma “Ryugtuos suopes” teksti un melodijas bija pazīstamas arī Latvijas teritorijā. Un tā jau ilgāk par diviem gadu simtiem “Ryugtuos suopes” skan arī Latgalē. Latgaliešu valodā dziedājumu kopums pazīstams kā “Ryugtuos suopes”, bet latviešu literārajā valodā – “Rūgtās asaras”.
“Dievkalpojuma “Ryugtuos suopes” fenomens līdz šim Latvijā vispār nav pētīts, un tradīcijas zinātāju ir maz. Pirmie zināmie šo dziedājumu teksti, kas saglabājušies līdz mūsdienām, ir atrodami 1771. gadā izdotā latgaliešu lūgšanu grāmatā. Kopš tā laika dievkalpojuma “Ryugtuos suopes” melodijas pārmantojas mutiski, muzikālais materiāls dažādās draudzēs gan atšķiras, bet tradīcija aizvien saglabājas, tikai līdz ar izmirstošajām lauku draudzēm ļoti samazinās. Šis mūzikas disks ir mēģinājums dziedājumus „iemūžināt”, lai saglabātu tos un padarītu redzamus interesentiem un pētniekiem, kuri līdz šim vairāk uzmanības pievērsuši, piemēram, mirušo oficijam un maija dievkalpojumiem Latgalē utt. Ņemot vērā jaunos Covid 19 pandēmijas apstākļus, dziesmu ieraksti palīdzēs arī lūgties mājās un kalpos arī kā Latgales katoļu tradicionālo dziesmu pašmācības līdzeklis,” atzīst priesteris Aigars Bernāns.
“Prieks, ka ir izdevies šo seno dievkalpojumu iemūžināt skaņu mūzikas albumā. Uz kopīgu lūgšanu aicina dievkalpojuma “Ryugtuos suopes” dziesmu versija korim – gan sieviešu balsīs a cappela, gan solo, gan vienbalsīgā un daudzbalsīgā dziedājumā korim ar ērģeļu pavadījumu. Novēlu, lai Aglonas Dievmātes tuvumā veiktais ieraksts aizkustina ticīgo sirdis un aicina uz sirsnīgu lūgšanu, kā arī rosina dziedātājus aizvien uzticīgāk kalpot Baznīcai un dziedāt Dieva godam,” norāda Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Muzikoloģijas katedras docente Ieva Rozenbaha.
Projekta galvenais organizators ir Daugavpils “Dieva Žēlsirdības” draudzes priesteris Aigars Bernāns, kurš arī joprojām apkalpo Preiļu novada Pieniņu Jēzus Sirds draudzi. Savukārt projekta muzikālā puse ir ilggadējās Aglonas bazilikas muzikālās dzīves vadītājas un ērģelnieces Ievas Lazdānes atbildībā. Dievkalpojuma “Ryugtuos suopes” skaņu ieraksts veikts 2021. gada 25. septembrī Aglonas bazilikā skaņu režisora Modra Bērziņa vadībā. CD izdevējs – SIA “CYMUSS”.
CD izdots ar Latgales Reģiona attīstības aģentūras, Valsts Kultūrkapitāla fonda un A/S „Latvijas Valsts meži” finansiālu atbalstu.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
Populārakie piedāvājumi
