Bankas Citade valdes locekle, Biznesa augstskolas Turība absolvente Santa Purgaile stāsta par bankas Citadele izstrādāto instrumentu cilvēka individuālās kredītspējas noteikšanai – kredītreitingu tiešsaistes režīmā, kā arī stāsta, kāda ir Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība.
Cilvēki dažādi izturas pret banku maksājumiem un ikdienas rēķiniemRadot šo instrumentu, ir pārņemta dažādu valstu prakse – citās valstīs jau gadu desmitiem pastāv dažādi instrumenti personu kredītreitinga noteikšanai. Mēs ņēmām vērā gan ASV, gan dažādu Eiropas valstu pieredzi, un izveidojām instrumentu, kas pielāgots tieši Latvijas tirgum. Kredītspējas noteikšanas instrumentu „manskreditreitings.lv” internetā var aizpildīt ikviens iedzīvotājs neatkarīgi no tā, vai patēriņa kredīts viņam šobrīd ir aktuāls, vai nē.
Iemesli, kādēļ tika nolemts veidot šādu rīku, ir vairāki – pirmkārt, sākotnēji veicot dažādas socioloģiskās aptaujas, secinājām, ka cilvēki dažādi izturas pret banku maksājumiem un ikdienas rēķiniem, respektīvi, pret banku maksājumiem cilvēki izturas atbildīgāk. Otrkārt, ikdienā, kad cilvēki vēršas pie bankas pēc aizņēmuma, pastāv dažādi faktori, kurus viņi neizprot, piemēram, kāpēc tiek atteikts kredīts, vai piemērota tieši tāda procentu likme u.tml. Mēs secinājām, ka ir jārada platforma, kas būtu gan izglītojoša, gan praktiski pielietojama gadījumos, kad cilvēks vēlas izprast, kā veidojas lēmums par viņa kredītu.
Katrs pats veido savu kredītreitinguŠī platforma zināmā mērā paver durvis uz to lēmumu pieņemšanas procesu, kas iepriekš bijis neredzams. Mēs ceram, ka tas veicinās klientu izpratni par kreditēšanu un katras personas kredītreitingu. Ir jāapzinās, ka gadījumos, ja cilvēks regulāri neapmaksā rēķinus, kavē maksājumus u.tml., šī informācija nekur nepazūd. Attiecīgi, ja rodas situācija, kad nepieciešams aizņemties, turklāt, ne tikai patēriņa kredītu, bet, piemēram, kredītu mājokļa iegādei un uzņemties saistības uz vairākiem gadiem, šāda informācija var būt pat ļoti izšķiroša. Mēs gribējām vērst cilvēku uzmanību uz to, kādi pamatkritēriji tiek ņemti vērā, lemjot par kredīta piešķiršanu. Katrs pats veido savu kredītreitingu – ar regulāriem, vai tieši pretēji, neregulāriem maksājumiem, ienākumiem, rēķinu apmaksu, neaizņemoties vairāk, kā var atmaksāt u.tml.
62% Latvijas iedzīvotāju ir laba kredītspēja Īsā laika periodā, izmantojot bankas Citadele izstrādāto kredītreitinga noteikšanas instrumentu „manskreditreitings.lv”, savu kredītspēju noteikuši turpat 25 000 iedzīvotāju. Lielākajai iedzīvotāju daļai – 62% - noteikta laba kredītspēja, taču gandrīz katrs piektais jeb 18% iedzīvotāju saņēmuši uzlabojama kredītreitinga novērtējumu, kas nozīmē, ka šobrīd viņiem patēriņa kredīts nav pieejams. Labs kredītreitinga novērtējums nozīmē, ka, vēršoties bankā pēc patēriņa kredīta, cilvēks saņems arī zemas procentu likmes piedāvājumu 12 – 26% robežās. Ļoti labu kredītreitinga novērtējumu saņēmuši 9% iedzīvotāju, bet vidēju - 10%. Ļoti laba kredītreitinga gadījumā cilvēks patēriņa kredītu var saņemt ar procenta likmi no 9 līdz 13%.
Gadu no gada pieaug tā sabiedrības daļa, kas apzinīgi izturas pret saviem ienākumiemT.s. ātro kredītu bums cilvēkiem ir kaut ko iemācījis un pamudinājis būt atbildīgākiem kredītņēmējiem, īpaši tiem, kuri uz savas ādas ir izbaudījuši neapdomīgās aizņemšanās sekas. Pirmskrīzes periodā, 2005.-2007. gadā bija vērojama tendence, ka cilvēki savas spējas vērtēja pārāk optimistiski, arī periodā, kad Latvijā strauji ienāca ātro kredītu kompānijas, tas atkārtojās. Piedāvājumi bija vilinoši, un liela daļa ātri iekļuva parādu jūgā, no kura netiek ārā.
Gadu no gada pieaug tā sabiedrības daļa, kas apzinīgi izturas pret saviem ienākumiem un veido krājkontus. Pēc ekonomiskās krīzes bija vērojama tendence atmaksāt vecos parādus un pievērsties uzkrājumu veidošanai. Krājkontu skaits pieaug, un pēdējos gados vērojams arī tas, ka cilvēki iekrāto naudu sāk tērēt, taču dara to gudri, proti, uzlabojot savas dzīves kvalitāti – izvēloties lielākus un plašākus mājokļus u.tml. Pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem ir gandrīz dubultojies, arī izsniegto kredītu skaits aug, jo cilvēki sāk rīkoties pareizi – vispirms izveido savu uzkrājumu, lai varētu veikt maksājumus, un tikai tad vēršas pie bankas.
Drošības spilvens 4 - 6 mēnešalgu apmērāZināmā mērā tas notiek pateicoties tam, ka vairākas bankas aizvien aktīvāk pievēršas sabiedrības izglītošanai, skaidrojot, cik būtiski ir veidot drošības spilvenu finanšu jomā. Ideālais drošības spilvens ir 4 - 6 mēnešalgu apmērā. Iekrājot šādu summu, cilvēks var sākt izvērtēt ilgtermiņa ieguldījumus. Kopīgs darbs finanšu izglītošanā nes augļus.
Cilvēki aizvien vairāk domā par savu nākotni un nodrošinātām vecumdienāmTā kā pieaug to cilvēku skaits, kuri ir izveidojuši drošības spilvenu, pieaug arī to skaits, kuri domā par ilgtermiņa ieguldījumiem, piemēram, uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, pensiju plānu vai tml. Ja agrāk dominēja t.s. uzņēmumu līgumi, kad lielāks uzņēmums, kā sociālo garantiju piedāvāja saviem darbiniekiem arī iemaksas pensiju plānā vai dzīvības apdrošināšanā, tad tagad vērojami arī individuāli līgumi. Cilvēki aizvien vairāk domā par savu nākotni un nodrošinātām vecumdienām.
Bezkontakta norēķinu kartes radīs laika ekonomiju Ir arī vēl kāds jaunums - bezkontakta norēķinu kartes, kas padarīs nelielos norēķinus ātrākus – mazajiem pirkumiem līdz 10 eiro nebūs jāievada PIN kods. Īpaši lietderīgi tas būs vietās, kur veidojas rindas, piemēram, iegādājoties kafiju vai papildinot e-talonus. Iespējams, kādam šķiet, ka tiek ietaupītas tikai dažas sekundes, ko aizņem PIN koda ievadīšana, taču vietās, kur ikdienā ir liela cilvēku plūsma, tas būs būtisks atspaids. Tā būs liela laika ekonomija.
Pakalpojums ir gana drošs – paredzēts tikai maziem pirkumiem, ar 10 eiro limitu. Protams, gadījumā, ja karte tiek nozaudēta, pastāv iespēja, ka kāds veiks pirkumu līdz minētajai summai un norēķināsies, bet tāpēc mēs mudinām klientus pieslēgt pakalpojumu, lai ar vienu īsziņu varētu bloķēt karti nozaudēšanas gadījumā.
