Firkspedvāles muiža , muižas

Abavas senlejas kreisajā krastā iepretim Sabiles pilsētai atrodas Pedvāles muižu komplekss, ko veido Firkspedvāles muiža, Briņķpedvāles muiža un Sabiles mācītājmuiža. Pirmo reizi hronikās Pedvāle minēta 1230. gadā. Vēlāk te izveidojās muižas, kuru nosaukumi glabā pēdējo baronu vārdus.

Pirmais zināmais Pedvāles zemes īpašnieks bija kāds Hanss Kuke, kurš šo īpašumu 14. gadsimta beigās saņēma no Livonijas ordeņa. Līdz 1939. gadam, kad uz Vāciju repatriējās Firkspedvāles muižas barons Volfgangs fon Firkss, Pedvālei bija 34 īpašnieki. 1991. gadā muižu īpašumā ieguva tēlnieks Ojārs Arvīds Feldbergs.

Firkspedvāles muižas apbūvi veido kungu māja, saimniecības ēkas (vairākas zudušas) un parks, kas izvietojies dziļā un gleznainā gravā. Centrālā celtne šajā apbūvē ir kungu māja, kuras veidolā atspoguļojas trīs būvperiodi, no kuriem vecākais attiecas uz 18. gadsimta beigām. 1997. gadā tika sākta ēkas rekonstrukcija, kuras mērķis ir izveidot starptautisku mākslinieku rezidenci. 

Briņķpedvāles muiža ir apjomīgs centrs ar izvērstu saimniecību. Apbūvē ietilpst kungu māja, kalpu māja, staļļi, kūtis, dāre, spirta dedzinātava un ūdensdzirnavas. Šīs ēkas izceļas ar īpaši sabalansētām proporcijām, bet diemžēl dažas no tām ir drupas, citas avārijas stāvoklī. Ansambļa centrā ir kungu māja, kas celta 18. gadsimta beigās. Kādreiz aiz tās atradās barokāls dārzs, no kura pavērās plaša panorāma uz Abavas ieleju. Tagad skats pār senleju paveras jau no kungu mājas, taču tas nemazina ainavas monumentalitāti.

Sabiles mācītājmuižā daļēji saglabājusies mācītājmāja (1802).

Izcili ainaviskā vieta ļauj skatīt Sabiles pilsētu un senlejas pretējo pusi ar seno kuršu pilskalnu, Karātavu kalnu un slaveno Vīna kalnu. Pedvāles muižu teritorijā izveidots Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs. Ansamblis tapis par savdabīgu kultūras centru. Tā koncepcija ir dabas ainavas, kultūrvēsturiskās ainavas un mākslas integrācija vienotā vidē.