Svētā Simeona un Svētās Annas pareizticīgo katedrāle , arhitektūras objekts, baznīcas

Krievijas cars Pēteris I, 1711. gadā apprecinot savu brāļa meitu Annu Ivanovnu ar Kurzemes un Zemgales hercogu Frīdrihu Vilhelmu, bija saņēmis no hercoga solījumu, ka Jelgavā tiks uzcelta pareizticīgo baznīca. Pati pirmā baznīciņa bija hercogienei Annai Ivanovnai pie hercoga pils apmēram tur, kur tagad ir Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs. Tai blakus ielas otrā pusē 1726. gadā pārējiem pilsētas iedzīvotājiem uzcēla koka pareizticīgo baznīcu. Tās vietā 1750. gadā uzbūvēja pildrežģa ēku ar četrstūrainu zvana torni. 1774. gadā tika likti pamati jaunai baznīcai pēc arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta. Baznīcu iesvētīja 1780. gadā. Kad tā draudzei kļuva par šauru, ar Krievijas cara Aleksandra III finansiālu atbalstu pēc arhitekta Nikolaja Čagina projekta no 1890. līdz 1892. gadam tika uzbūvēta jauna baznīca. Svētā Simeona un Svētās Annas pareizticīgo katedrāle ir pirmā pareizticīgo baznīca Zemgalē.