3. maijs vēsturē: Tiek paslēpts pirmais «Geocaching» slēpnis [1]

"Geocaching" jeb latviski slēpņošana ir nodarbe brīvā dabā ar GPS vai citiem navigācijas paņēmieniem, kuras mērķis ir visā pasaulē izvietot un meklēt kastītes (sauktas arī par geoslēpņiem). Šī nodarbe ir īpaši populāra to cilvēku vidū, kam patīk iepazīt jaunas vietas, doties pārgājienus, kā arī meklēt piedzīvojumus.

Tipisks ģeoslēpnis ir neliels ūdensnecaurlaidīgs konteiners (parasti sviestmaižu kārba vai PET pudeles sagatave), kas satur ierakstu žurnālu un zīmuli. Lielākos konteineros mēdz atrasties dažādi maiņas priekšmeti, parasti rotaļlietas vai kādi mazvērtīgi nieki. Slēpņošanu mēdz aprakstīt kā "augsto tehnoloģiju paslēpes". Tai ir daudz kopīgu iezīmju ar orientēšanos, bagātību medībām, letterboxing un waymarking, kas ir līdzīgas spēles bez fiziskiem konteineriem.

Slēpņu meklēšanas spēlei ir ļoti sena vēsture, šis process licies noslēpumaini aizraujošs gan slēptuvju meklēšanas stāstu lasītājiem, gan meklētājiem. Ar divu lielisku izgudrojumu - interneta un ASV Aizsardzības ministrijas izstrādātās Globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) palīdzību, apslēpto mantu meklēšanas spēle ir kļuvusi pieejama ikvienam, kam ir internets un GPS.

Mūsdienu slēpņu meklēšanas spēles vēsture iesākās 2000. gadā. Sākotnēji pavadoņu navigācijas sistēma bija paredzēta militāriem nolūkiem. Pavadoņi pārraida radio signālus, kurus uztver GPS uztvērēji, un nosaka atrašanās vietu. 2000. gada 1. maijā ASV prezidents Bills Klintons paziņoja, ka tiek atslēgta traucējumu sistēma (Selective Availability) civilajiem lietotājiem, kā rezultātā koordināšu noteikšanas precizitāte pieauga desmit reižu un jau pēc trim dienām Deivs Ulmers (Dave Ulmer) izvietoja pirmo tā saucamo geoslēpni, aicinot citus to atrast, izmantojot GPS koordinātes. Viņš vienā no tīkla konferencēm piedāvāja saviem draugiem jaunu spēli - viens cilvēks izveido slēptuvi, publicē tās koordinātas internetā, un citi, vadoties pēc šīm koordinātām, mēģina atrast slēptuvi. Nākamajā dienā Deivs mežā, netālu no savas pilsētas, izveidoja pirmo slēptuvi, ievietojot tajā videokasetes, grāmatas, datorprogrammas, produktus un naudu. Šī slēpņa nosaukums ir "Original Stash Tribute Plaque", kas vēl joprojām ir pieejams, gan internetā gan meklētājiem.

Jau pēc desmit dienām - 13. maijā spēle izplatījās ārpus ASV, tika izveidota slēptuve Jaunzēlandē.

Nosaukums radās mēnesi pēc spēles uzsākšanas. Spēles nosaukumu "Geocaching" izvedoja amerikānis Mets Stams savienojot divus vārdus. Priedēklis geo, kas šajā gadījumā nozīmē Zeme, tika izmantots, lai raksturotu pasaules dabu, kā arī saistību ar GPS un ģeogrāfiju. Vārda otrā daļa "caching" no angļu vārda "cache", nozīmē apslēptu mantu un aktivitāti. Ar šo vārdu mūsdienās apzīmē arī paslēptu ieroču vietas.

Ģeoslēpņi šobrīd ir visos septiņos kontinentos, ieskaitot Antarktīdu.  Spēle ir bezmaksas un pieejama ikvienam, reģistrējoties geocaching.com mājaslapā.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

1 Verdi 05/07/2018 14:19 Latvija ir 4910 slepņi šobrīd uz 07.maiju 2018. gadu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Ģimenes Lieldienu atpūta Jūrmalā! Estravel Latvia
Pēdējās vietas! - rezervējiet atpūtu pavasara svētkos un izvēlieties DĀVANU no viesnīcas! // 2 naktis ģimenei + atpūtas piedāvājums + izvēlētā | Skatīt vairāk
no 450 EUR
Jautrās Lieldienas Katiņkalnā  Alūksnes TIC
1. aprīlī 14.00 Veclaicenes pagasta “Katiņkalnā” Jautrās Lieldienas – April, april! Ripināsim, krāsosim olas un brauksim ar Pupsikbāni! | Skatīt vairāk
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 02.03.2024 - 27.02.2024 Pastaigas vecpilsētā gida pavadībā Liepājas reģiona TIB
Katru sestdienu un svētdienu plkst. 12.00, gids ar zaļi sarkano Liepājas karodziņu rokās gaidīs pie koncertzāles “Lielais dzintars”. | Skatīt vairāk
Lieldienu prieki lieliem un maziem Baltic Beach Hotel & SPA
Lieldienu svētdienā, 31. martā, aicinām apmeklēt ģimenes branču un nobaudīt plašo svētku gardumu klāstu. Mazos Lieldienu svinētājus gaida | Skatīt vairāk

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2024 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2024 1st-studio.com

 
Total Timed::0.14576697sec.