«Sinfonietta Rīga» un pianists Reinis Zariņš ar tiešraides koncertu atzīmēs Ludviga van Bēthovena 250. jubileju

Autors: Gints Ozoliņš
Avots: Simfonettariga.lv

Kulminācijai tuvojoties dižā vācu klasiķa Ludviga van Bēthovena 250. jubilejas gadam kamerorķestris Sinfonietta Rīga un diriģents Normunds Šnē aicina uz komponistam veltītu tiešraides koncertu 18. decembrī plkst. 21.00 no Dzintaru koncertzāles.

Programmas īpašais viesis – izcilais latviešu pianists Reinis Zariņš. Viņa sniegumā būs klausāms Bēthovena 1. Klavierkoncerts, bet atkārtotu lasījumu šajā koncertvakarā piedzīvos Sinfonietta Rīga 15. koncertsezonas atklāšanas programmā iekļautā Bēthovena 4. simfonija. Tiešaraides koncerts norisinās festivāla “Eiropas Ziemassvētki” ietvaros un klausītājiem tiek piedāvāts bez maksas.

Reklāma

Ar Brabantes maiznieka dēla, profesionāla dziedātāja un vēlāk Ķelnes firsta kapelmeistara Ludviga van Bēthovena vecākā ierašanos kūrfirstistes galvaspilsētā Bonnā aizsākas slavenās mūziķu dinastijas stāsts. Viņa dēls Johans seko tēva pēdās: dzied, apgūst vijoles un klavierspēli. Īsi pirms 1770. gada Ziemassvētkiem, Bonnas ielas 20. namā, Johana un Magdalēnas van Bēthovenu ģimenē piedzimst Ludvigs jaunākais. Viņa dzīslās rit vectēva spars un uzņēmīgums, bet tumšo un ugunīgo acu dēļ vienaudži Ludvigu sauc par spāni. Jaunekļa gados ar filantropa un liela mūzikas drauga grāfa Ferdinda fon Valdšteina svētību, daudzsološais mūziķis dzimtajā Bonnā tiekas ar Jozefu Haidnu, lai, Valdšteina vārdiem – no Haidna rokām saņemtu nule mūžībā aizgājušā Mocarta garu.

1792. gadā jau apbrīnojami virtuozais pianists Ludvigs van Bēthovens ierodas Vīnē — savu lielo iespēju zemē. Te viņš uzsūc Habsburgu impērijas kultūras bagātības un apgūst tā dēvēto “Vīnes stilu”, te top viņa pirmie klavierkoncerti. Arī Pirmais klavierkoncerts (kaut pēc skaita trešais), kas, dzīvespriecīgs un līksms, atmiņā atsauc galantā laikmeta izsmalcināto dzīvi.

Pārkāpjot trīsdesmit gadu slieksni un saskaroties ar sava mūža lielāko traģēdiju – pakāpenisku dzirdes zaudēšanu, spēju lūzumu piemeklē arī Bēthovena mākslinieciskais rokraksts. Tagad to raksturo heroiski tēli un cīņa. Ceturto simfoniju Roberts Šūmanis salīdzinājis ar grieķu jaunavu starp diviem milžiem – Trešo un Piekto. Tai brāzmains ievads, saviļņojoši daiļa otrā daļa un vētras cienīgs fināls.

18. decembra tiešraide no Dzintaru koncertzāles skatāma bez maksas Latvijas Koncerti un Sinfonietta Rīga Facebook lapās, kā arī tīmekļa vietnēs www.latvijaskoncerti.lv un www.sinfoniettariga.lv

Kultūras informācijas sistēmu centrs nodrošinās koncerta ieraksta saglabāšanu ERAF projekta “Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)” ietvaros un piedāvās ierakstu visiem interesentiem brīvpieejā audiovizuālo ierakstu portālā Diva.lv jau drīzumā.

Atgādinām, ka iepriekš 18. decembrī Lielajā ģildē izsludinātais koncerts “Ludvigs van Bēthovens. Svinīgā Mesa” ir atcelts. Plašāa informācija par VSIA “Latvijas Koncerti” 2020. gadā atceltajiem vai pārceltajiem koncertiem, kā arī par naudas atmaksu par neizlietotajām biļetēm pieejama šeit: https://www.latvijaskoncerti.lv/assets/files/dokumenti/citi/atceltie_koncerti_v5.pdf

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Bēthovena 250 gadu jubilejas koncerts

Citi raksti par šo tēmu:

Trīs svētdienās notiks vasarīgas odisejas pa Dauderu namu, dārzu un parku (26.06.2024)

Tava labākā vecmeitu ballīte Kokneses apkārtnē (26.06.2024)

Darbinieki pavada vidēji 13 stundas mēnesī, raizējoties par naudas jautājumiem (26.06.2024)

Sarunas par mūsu valodu Turaidā Klaušinieku mājā (26.06.2024)

LAMPAS 10. festivāla svinību kulminācija – «Politiķu cepiens» un «Politiķu disko» (26.06.2024)