Autors: Līga Reitere
Avots: Ventspils muzeja Amatu mājas muzejpedagoģe
Šogad XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku un XIV Deju svētku ietvaros notika interesants un krāšņs pasākums - Latviešu tautas tērpu skate, kuras galvenais mērķis ir tradīcijām atbilstošu tautas tērpu darināšanas un valkāšanas veicināšana.
12. jūlija pēcpusdienā, kad Latvijā vēl valdīja Dziesmu un deju svētku noskaņas un dalībnieki vēl tikai gatavojās lielajam svētku uznācienam uz noslēguma koncertu, tika apbalvoti tautas tērpu skates laureāti, kuri skatē piedalījās vairākās grupās. Tika nosaukti labākie koru, deju kolektīvu, folkloras kopu, etnogrāfisko un koklētāju ansambļu grupās, kā arī īpaši tika atzīmēti labākie pašdarināto, nokomplektēto un no iepriekšējām paaudzēm saglabāto tautas tērpu īpašnieki. Kopumā tērpu skatei dalību bija pieteikuši 30 kori, 52 deju kolektīvi, 9 folkloras kopas, etnogrāfiskie ansambļi un koklētāju ansambļi, un 51 individuālais pretendents. Labākos no tiem izvirzīja skatei, kura notika 12. jūlijā. Balvās katrs laureāts saņēma stopsaktu.
Daudzi tautas tērpi ir pašu roku darināti, sākot no sīkākās prievītes līdz brunčiem un smalki izrakstītiem krekliem. Vairāki tautas tērpi ir pielīdzināmi izciliem mākslas darbiem.
Viens no senākajiem tautastērpiem, kas tika izvirzīts laureātu skatei, bija Ventiņu tautastērps, ko demonstrēja Līga Reitere - Ventspils muzeja Amatu mājas muzejpedagoģe. Viņas darbs ir saistīts ar nemateriālā kultūrmantojuma saglabāšanu un pārmantošanu. Būdama aktīva Ventiņu valodas un tradīciju izzinātāja, Līga viesojusies dažādās Ventspils pagastu mājās, vākusi ziņas un pētījusi un apkopojusi materiālus.
Dziesmusvētkos demonstrētais Senais, labi saglabātais Ventiņu tautastērps ir nokomplektēts pateicoties sirsnīgām saimniecēm, kuras atdāvinājušas senas lietas. Zlēku pagasta „Lējēju” mājas vecā saimniece 1928.gadā bija jau noaudusi ventiņu brunčus gatavojoties septītajiem dziedāšanas svētkiem. Krekls bija darināts tikai 1934.gadā. „Lējēju” vecā saimniece savu tautastērpu bija atdāvinājusi kaimiņienei Līnes tantei, kura savukārt tos atdāvināja Ligitai Grīnbergai, kas bija nākamā „Lejnieku” saimniece. Brunči bija atgriezušies savās mājās, bet nebija valkātājas, kas tos valkātu. Vairākus gadus Ligita bija meklējusi, kam brunčus atdāvināt.
Reiz kādā ziemas dienā Ligita sastapa Līgu ar tikko kā noaustiem ventiņu brunčiem. Un nolēma atdāvināt viņai arī savus vecos brunčus: „Kas spēj noaust sev jaunus brunčus, tas spēs godā celt arī šos vecos ventiņu brunčus. Valkā vesela!”.
Lielo saktu Līgai atdāvināja Amatu mājas Senās vakarēšanas dalībniece Baiba Laudāne. Padzirdējusi, ka senais ventiņu tautastērps tiks vests uz Rīgu uz Latviešu tautas tērpu skati, Baiba atdāvināja senu saktu, kas 1888.gadā ir bijusi omammas māsai pie tautastērpa 3. Vispārējos dziedāšanas svētkos. Savukārt, Baibas mamma ar to ir rotājusies 1948.gada Pirmajos pēckara dziedāšanas svētkos. Sākoties Atmodai, pirms 20 gadiem viņa šo saktu atdāvināja savai meitai Baibai. Diemžēl arī Baibas ģimenē nav tautastērpa valkātājas. Tā sakta tika atdāvināta Līgai. To restaurēja un uz Dziesmu svētkiem uzspodrināja Ventspils kalējs Pēteris Tonis. Savukārt, slenģene, mazās saktas, spangu vainags un goda lakati ir pašu Reiteru ģimenes mantojumā kopš Padomju laikiem.
Tā pateicoties dāvināšanas priekam sens tautastērps tika līdz goda skatei. Paldies katram, kas rūpējas par senu tradīciju pārmantošanu!
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
