SIA Rīgas Meži valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš uzskata, ka: "Latviešu puiši un vīri Ziemassvētku kauju laikā demonstrēja pārsteidzošas militārās spējas. Šie notikumi un vietas jāzina un jāatceras, jo tie nostiprināja latviešu tautas pašapziņu un ticību suverēnas valsts idejai, kā arī veidoja latviešos spēcīgu nacionālo gribu. Ziemassvētku kauju piemiņas vietas mēs uzskatām par nozīmīgu rekreācijas objektu un turpināsim tā trešās kārtas realizāciju, jo tas ir veids kā mēs - Rīgas mežsaimnieki, vara sniegt savu ieguldījumu mūsu tautas patriotisko jūtu veidošanā. Tikai tādi pilsoņi, kas apzinās savu nacionālo piederību ir spējīgi mīlēt savu dzimto zemi un novērtēt tās mežus."
Šajā apvidū no 1916. gada 23.decembra ar pārtraukumiem līdz 1917. gada 17.janvārim (pēc jaunā stila 1917.g. no 5. līdz 30.janv.) norisinājās sīvas cīņas starp cariskās Krievijas 12. armiju, kurā ietilpa latviešu strēlnieku brīvprātīgo pulki un vācu 8. armiju.
Vēsturē šīs kaujas iegājušās kā Ziemasssvētku un Janvāra kaujas un ieguvušas lielu nozīmi ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas vēsturē, kā vienas no lielākajām kaujām Eiropā 1. Pasaules kara laikā.
Ziemassvētku kaujās pirmo un vienīgo reizi uzbrukumā pēc vienota kaujas plāna gāja visi astoņi latviešu strēlnieku pulki, izmantojot jaunu pozīciju kara taktiku - uzbrukums bez artilērijas atbalsta.
Latviešu strēlniekiem, spītējot sliktiem laika apstākļiem un vāciešu nocietinājumu pārākumam, izdevās pārraut frontes līniju, taču Jelgavas atbrīvošana izpalika.
Ziemassvētku un Janvāra kaujās latviešu strēlniekiem atnesa pasaules slavu, bet arī milzīgus zaudējumus - strēlnieku rindas saruka vairāk nekā par trešdaļu.
Citi piemiņas pasākumi 10.janvārī Ziemassvētku kauju vietās:
• 14.30 Piemiņas brīdis Antiņu brāļu kapos.
• 16.00 Atceres brīdis Valgundes novada Peitiņu kapos
• 11.00 - 17.00 Visi ir aicināti apmeklēt Latvijas Kara muzeja filiāli - Mangaļu mājās - iespējams apskatīt lielāko Ziemassvētku kaujas lauku maketu, papildināto ekspozīciju un atjaunotos vācu armijas ierakumus.
• 17.00 Piemiņas pasākums ar ugunskuriem Ložmetējkalnā.
Rakstnieks Aleksandrs Grīns I. Pasaules kara kaujas un neatkarības cīņas ir nosaucis par "Dvēseļu puteni": "…tad rimstas vācu ložmetēji, ļaudami līķu ķēdēm gulēt viņu miegu purva sniegā, un kluss nu paliek nāves lauks…"
