Daugavpils Universitātes mākslas galerijā sadarbībā ar biedrību „Grafikas kamera” (Rīga) no 2009.gada 11.janvāra līdz 2009.gada 6.februārim skatāma Latvijas grafiķu izstāde „Vēstules no Rīgas” .
Latvijā arī tēlotāja māksla ir pakļauta dažādiem pārbaudījumiem. Bieži tiek absolutizētas vienas un noliegtas citas mākslas parādības. Par liekām dažkārt tiek pasludinātas mūsu mākslas tradīcijas, uz kurām balstījāmies desmitiem gadu. No otras puses – joprojām pagātnes mantojumā meklējam zīmes, kas noder jauno mākslas parādību pēctecības pierādījumam. Dažkārt liekas, ka pastāv pārāk liela vēlēšanās procesu sākt pilnīgi no jauna vai balstīties svešā pieredzē.
Šajā situācijā mākslinieks riskē kļūt nepamanīts, ja viņš ir parasts, pareizāk sakot – vienkārši tradicionāls. Tomēr neatkarīgi no tā, ko mēs vēlamies saprast vai saprotam, mākslinieciskā doma meklē jaunas formas un iemiesojas, atklājot mūsu laikabiedru pašreizējo dvēseles stāvokli.
Ne tikai Latvijā, bet arī citās kultūras zemēs nevienu nepārsteidz, ka grafikas māksla popularitātes ziņā nevar konkurēt ar video, instalāciju, konceptuālās mākslas izpausmēm. Jaunās mākslas formas ir orientētas pastāvēt iespējami tuvu sabiedrībai, iespiesties visneiedojamākajās vietās, kas tradicionālajai mākslai ir pilnīgi nepiemērotas. Turpretī grafika, vismaz tā daļa, kas piesaistīta pie baltās papīra lapas un konkrētas eksponēšanas vietas – galerijas vai izstāžu zāles, izplatības un popularitātes ziņā gandrīz vienmēr paliek zaudētājos.
Izstādē redzamais ir tiešā sasaistē ar latviešu grafikas mākslas tradīciju, kas, neskatoties uz rāmām latviešu grafikas mākslinieku aktivitātēm, pastāv, turpinās un attīstās.
Visu vienpadsmit savā starpā atšķirīgu mākslinieku skatījums caur vēsturisku, sadzīvisku, nosacīti informatīvu, dokumentāli precīzu vai citādu pieeju tēmas atklāsmei veido kaleidoskopisku skatījumu uz reizē senas un mūsdienīgas pilsētas organismu.
Latvijas vēsturei pievērsies latviešu grafikas vecmeistars Gunārs Krollis. Jau sešdesmitajos gados Rīga mākslinieku iedvesmoja radīt simboliski veidotus darbus, bet 2000 gadā radīti oforti – vecas gravīras. Arī jaunās mākslinieces Ineses Ločmeles litogrāfijas darbi, līdzinās vēstures patīnas klātiem dokumentiem. Atgriešanās pagātnē arvien saistoša, jo tur sastopam pazīstamas lietas, atceramies to, kas mūs saista ar iepriekšējām paaudzēm.
Cita noskaņa pazīstamās folkloras interpretējas Inaras garklāvas darbiem. Vitalitāte strāvo no vinas krāsainajām dzīves ainiņām. Tajās daudz tautasdziesmu poēzijas un lirisma, kas tik raksturīgs latviešu tautas dziesmām. Līdzīga – romantiski smeldzīga dzīves izjūta piemīt Zitas Zaržeckas krāsu linogriezumiem, kuru galvenā varone un pilsētas nomales simbols ir balta kaza.
Ja Ināras Garklāvas Tautasdziesmā runā par cilvēkiem, kuru vārdi vēstures gaitā paliek anonīmi, tad Maijas Dragūnes litogrāfiju rosinātāja ir Aleksandra Čaka dzeja.
Ekspresīvu akcentu ekspozīcijas kopnoskaņā piedod Ilzes Lībietes krāsu litogrāfijas. Kustības attēlojums saistībā ar baleta interpretāciju grafikā jau daudzus gadus ieņem nozīmīgu vietu daiļradē.
Sava vieta ir arī Kriša Salmaņa pastmarkas formā veidotajām pilsētas ainavu miniatūrām, bet Katrīnas Neiburgas fiksētie Rīgas vāki ir objekti, kas klāj kanalizācijas lūkas un vēl šodien ir saglabājušies pilsētas ielu segumā.
Gandrīz visi izstādes darbi veidoti estampa tehnikās. Tradicionālo grafikas tehniku (oforts, litogrāfija, austspiedums) attīstības vertikāle sniedzas no gadsimtos izstrādātiem un pieredzē parbaudītiem paņēmieniem līdz salīdzinoši jaunām grafikas tehnikām (kongrīvs, sietspiede).
Daudzi izstādes dalībnieki ir pavisam jauni mākslinieki. Viņiem grafikas tehniku apguve ir noderīga, jo grafikas pielietojums mūsu dzīvē ir varbūt pats plašākais. Grafikas mākslas izpausmes ir grāmata, avīze, reklāma, dizains. Grafiskos elementus un paņēmienus sastopam arhitektūrā, multifilmā, televizorā, - tās ir tikai nedaudzas jomas, kas nāk prātā vispirms. Visas tās dažādā līmenī ir saistītas gan ar masu kultūru, gan nopietnām mākslas jomām.
Izstādē apskatāmi Maijas Dragūnes, Santas Saulītes, Zitas Zaržeckas, Ināras Garklāvas, Kriša Salmaņa, Ievas Maurītes, Maijas Līdumas, Ineses Ločmeles, Ilzes Lībietes, Gunāra Kroļļa un Katrīnas Neiburgas darbi.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
