Autors: Ieva Karlsberga
Avots: www.cesis.lv
Ceturtdien, 28.maijā plkst.13.00 Cēsīs pēc rekonstrukcijas tiks atklāta Rožu laukumā izbūvētā sausā strūklaka, kas ir lielākā šāda veida strūklaka Latvijā.
Par strūklakas atklāšanu cēsniekiem un viesiem ziņos Cēsu hronists, kurš tradicionāli par jaunumiem pilsētā atstāj liecības nākošajām paaudzēm. Muzikālo noformējumu radīs Cēsu 1.pamatskolas orķestris.
Pagājušajā nedēļā tika pabeigta krāsainas sausās strūklakas ar 13 strūklām izbūve, ko veica vietējie būvnieki - SIA „Ū.K.A” un SIA „Apse”, kā arī SIA „KVINTA PLUS” no Rīgas. Strūklakas projekta autors ir Jānis Rieksts („Vides projektu studija”).
Strūklaka, kas darbosies no plkst.8.00 rītā līdz pusnaktij, vakara stundās tiks izgaismota dažādās krāsās. Šobrīd iespējamas trīs dažādas ūdens padeves programmas, tuvākajā laikā plānots piedāvājumu vēl papildināt. Strūklaka veido savdabīgu ūdens spēli un tās iespējas ļauj to padarīt vēl interesantāku. Tās apkārtni rotās ziedu kompozīcijas un gaisa dārzi, līdz ar to Rožu laukums kļūs zaļš, ziedošs un interesants.
Jau ziņots, ka Rožu laukums pēc vērienīgas rekonstrukcijas ekspluatācijā tika nodots jau pagājušā gada nogalē, un tajā kopš decembra katru otro sestdienu notiek zemnieku un amatnieku tirdziņi. Rekonstrukcijas rezultātā laukums tika labiekārtots, tajā izbruģēts laukuma segums, izbūvētas inženierkomunikācijas - ievilkts ūdensvads, ierīkota lietus ūdens kanalizācija, izbūvēts apgaismojums. Tāpat arī laukumā, kas piemērots publisku pasākumu rīkošanai, ir ierīkota vieta pilsētas Ziemassvētku eglei.
Kopš XIII gs. vidus Rožu laukums bijis Cēsu pilsētas centrālais laukums, saukts par Tirgus laukumu. Turpat tuvumā, saskaņā ar viduslaiku vācu pilsētas plānojuma principiem, atradusies katedrāle un rātsnams. Laukumā atradies arī soda stabs un aka, kuras vietā pašlaik atrodas tā sauktais ķīniešu namiņš. XX gs. sākumā pilsētai vecais tirgus laukums kļuva par šauru, tādēļ to 20.gados pārcēla uz tagadējo vietu, bet 1927.gadā nolēma laukumu pārvērst par skvēru pilsētas centrā ar ceriņiem, liepām, kastaņām un košuma krūmiem zālājā. Pēc 1936.gada tas tika pārdēvēts par A.Pumpura laukumu, bet kopš XX gs. 40.gadiem tas ir pazīstams kā Rožu laukums.
Pērnā gada vasarā Rožu laukumā tika veikti arheoloģiskie darbi. Cēsis ir sena pilsēta, tāpēc, lai veiktu tās labiekārtošanas darbus, nepieciešama arheoloģiskā uzraudzība un zinātniskā izpēte. Ar to Cēsīs nodarbojas Latvijas Universitātes aģentūras "LU Latvijas vēstures institūts" Cēsu arheoloģiskā ekspedīcija, kuru vada arheoloģe Zigrīda Apala.
Arheoloģe atzīst, ka Rožu laukums bijis pagājušās vasaras nozīmīgākais izpētes objekts. Tā ir vieta, kur viduslaikos atradies tirgus laukums. Jau 2007.gada vasarā ieskicējās Cēsu pilsētas senā koka apbūve un pērn tā tika izpētīta plašāk. Rezultātā atklājās negaidīti fakti. 2.4 m biezajā kultūrslānī bija labi saglabājušās vairākas statņu konstrukcijā celto ēku paliekas un dažādi iedzīves priekšmeti. Vispilnīgāk izdevās izpētīt 42 m2 lielu iedziļinātu noliktavas ēku, kurai vēl bija saglabājušās koka kāpnes. Statņu konstrukcijā celtās ēkas Latvijas teritorijā parādījās jau 13.gs. līdz ar vācu tautības iedzīvotāju ieceļošanu. Cēsis nu ir pirmā pilsēta aiz Rīgas, kur konstatēts šis senais būvveids. Rožu laukumā atrastās senlietas - koka mucas ar īpašuma zīmēm uz dibena dēļiem, virpotie koka un galdiņtrauki, darbarīki, auduma paraugi, no Reinzemes ievestā keramika, degušie graudi un citi atradumi arheologiem palīdzēja izprast šo iedzīvotāju ikdienu, taču vēl neļāva precīzi noteikt ēku celšanas laiku, kas varētu būt 13.gs. beigas vai 14.gs. sākums. „Jaunie atklājumi Rožu laukumā dod svarīgas atziņas pilsētas attīstības vēstures pētniecībai un materiālu jaunu ekspozīciju veidošanai. Taču lielākā neizpētītā kultūrslāņa daļa paliek zem laukuma bruģa. Būs kādreiz darbs nākošo paaudžu pētniekiem," atzīst Z.Apala.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
