Foto: Dzintaru koncertzāle
Autors: Dzintaru koncertzāle
Avots: Dzintaru koncertzāle
5.08.2011, plkst. 19.30 Dzintaru koncertzālē (Turaidas ielā 1) norisināsies 12. starptautiskais baleta festivāls „Baleta zvaigznes Jūrmalā”. Arī šogad festivāla mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis skatītājiem ir sarūpējis pasaulslaveno horeogrāfu Džona Noimaijera un Alekseja Ratmanska meistardarbus. Festivāls piedāvās arī tikšanos ar Latvijas Nacionālā baleta vadošajiem solistiem un jaunajiem māksliniekiem.
Uz Dzintaru koncertzāles skatuves 5. augusta vakarā uzstāsies Lielbritānijas Karaliskā baleta zvaigzne – spāniete Icjara Mendisabala, kas jau pagājušajā vasarā skatītājus sajūsmināja ar pāragri aizsaulē aizgājušā izcilā vācu horeogrāfa Uves Šolca darbiem. Šovasar kopā ar partneri, Nicas baleta solistu Žanu Sebastjēnu Kolo, viņa atveidos Šolca miniatūru „Ādams un Ieva”.
Festivālā „Baleta zvaigznes Jūrmalā” baleta mākslas cienītājiem šovasar gaidāms īpašs notikums – Hamburgas baleta solisti, latviete Anna Laudere un ukrainis Edvīns Revazovs, atveidos fragmentu no Džona Noimaijera radītās „Kamēliju dāmas”. Traģiskais un kaislīgais stāsts par Margeritu Gotjē pēc Aleksandra Dimā romāna „Kamēliju dāma” iedvesmojis daudzus jaunus mākslas darbus. Savulaik uz Latvijas Nacionālās operas skatuves tas iemiesojās Janīnas Pankrates rokrakstā; aizvadītajā sezonā „Kamēliju dāmu” Rīgā jauniestudēja igaunis Tīts Herms. Leģendārā horeogrāfa daiļradi raksturo intensīva un izsmalcināta dejas valoda. Noimaijera „Kamēliju dāma” ir sarežģīta neoklasiskās dejas drāma. Šis 1975. gadā Štutgartē pirmiestudētais balets visā pasaulē izveidojis priekšstatu par dramatisko baletu mūsdienu interpretācijā.
Mūsdienu baleta horeogrāfijas Latvijas skatītājiem piedāvās arī Lionas baleta solists – japāņu–franču izcelsmes dejotājs Tadajoši Kokeguči. Paralēli dejas studijām Sorbonnā muzikoloģiju apguvušais mākslinieks 2006. gadā Nīderlandē saņēmis prestižo balvu „Zwaan” („Gulbis”) par labāko Marko Geckes horeogrāfijas interpretāciju.
Savukārt īstas baleta klasikas pērles – Pas de deux no baleta „Pahita” un „Korsārs” – skatītājiem dāvās Tulūzas baleta Du Capitole solisti francūziete Magali Gerrī un armēnis Dāvits Galstjans.
Drosmīgu radošu izaicinājumu uzņēmušies Latvijas Nacionālā baleta vadošie solisti Elza Leimane-Martinova un Raimonds Martinovs, kas pirmo reizi plašas publikas priekšā stāsies jaunā – horeogrāfu – ampluā. Abi J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļas studenti radījuši humoristisku miniatūru „Trīs” ar Nikolo Paganīni mūziku. Tā stāsta par sievietēm, kam nekad nav gana, un fascinē ar savu asprātību un emociju gammu.
Latvijas Nacionālā baleta jaunās mākslinieces Alise Prudāne, Jolanta Lubēja, Ieva Rācene un Jeļena Dzalbo mirdzēs dārgakmeņu variācijā no baleta „Apburtā princese”. Alise Prudāne, kas nominēta „Spēlmaņu nakts” balvai kā gada veiksmīgākā debitante, izpildīs arī Pētera Čaikovska Pas de deux pārī ar baleta solistu Zigmāru Kirilko.
Ar fragmentu no Alekseja Ratmanska baleta „Pelnrušķīte” iepazīstinās Sanktpēterburgas Marijas teātra soliste Jeļena Jevsejeva un Mihails Sivakovs. Ratmanska „Pelnrušķīti” ar Sergeja Prokofjeva mūziku pasaules dejas kritiķi novērtējuši kā patiesi inovatīvu mākslas darbu, ne vien klasiskā baleta modernizāciju. Ratmanska horeogrāfija labas tradīcijas apvieno ar atjautību un humora izjūtu. Baletā „Pelnrušķīte” konkrētā tēla dejas leksika kalpo kā dvēseles spogulis, tādējādi dažkārt sasniedzot intriģējošas galējības. Aleksejs Ratmanskis ir bijušais Krievijas akadēmiskā Lielā teātra baleta mākslinieciskais vadītājs. Pasaulē uzskatīts par šobrīd pašu pieprasītāko horeogrāfu, nesen pagarinājis savu pastāvīgā mākslinieka (artist-in-residence) līgumu ar Amerikas Baleta teātri līdz pat 2023. gadam.
Jau kopš 1999. gada uz Dzintaru koncertzāles skatuves ik gadu baleta cienītājiem tiek dāvāta unikāla iespēja klātienē izbaudīt šībrīža pasaules spožāko dejotāju sniegumu, kā arī iepazīt izcilāko mūsdienu horeogrāfu šedevrus.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
