Biedrība
„Latgolys Saeima” atbalsta Armanda Kūceņa kunga sagatavoto viedokli, ka vairāku
politiķu (T.Ždanokas, A.Bartaševiča, Ž.Kulakovas) pēdejās
dienās izplatītais paziņojums par nepieciešamību Latgalē piešķirt reģionālās
valodas statusu krievu valodai jāuzskata par promaskaviski noskaņoto spēku
kārtējo provokāciju.
Krievu
valodai tiek nepamatoti piedēvēts iespējamais nosaukums „reģionālā valoda”.
Latvijā reģionālās valodas statuss var būt juridiski attiecināms tikai uz
latgaliešu valodu, nevis nacionālo minoritāšu valodām.
Reklāma
Reģionālās
valodas jēdziena korektums
Kaut arī
praksē reizēm vērojama nekonkrētība termina „reģionālā valoda” lietošanā, tomēr
Eiropas valodniecības un tieslietu speciālisti ir izstrādājuši galveno principu,
pēc kura reģionālā valoda atšķiras no nacionālās minoritātes valodas:
1)
reģionālās valodas runātāji uzskata sevi par
savdabīgas valodas runātājiem un vienlaikus uzskata sevi arī par valsts galvenās valodas daļu;
2) nacionālās minoritātes valodas runātāji uzskata sevi par
savdabīgas valodas runātājiem, bet vienlaikus neuzskata
sevi par valsts galvenās valodas daļu.
Tātad šis jautājums ir skatāms ciešā sakarā ar valsts valodu.Tā kā 18.
februārī, pateicoties Latvijas pilsoņu vienotībai, ekstrēmistiem neizdevās
panākt krievu valodas oficiālu atzīšanu par vienu no Latvijas valsts galvenajām
valodām, tad krievu valoda (jebkurā
tās dialektālajā vai literārajā izpausmē) Latvijā var būt vienīgi nacionālās minoritātes valoda.
Nepieciešamība
Latvijas likumdošanā atšķirt
reģionālo
valodu no migrantvalodām
Citu ES valstu, piemēram, Polijas,
likumos ir skaidri ierakstīts formulējums, ka „reģionālās valodas statuss „neattiecas uz migrantvalodām”. Par
migrantvalodu juridiski atzīstama tāda valoda, kas nav vēsturiski izveidojusies
un noformējusies attiecīgās valsts teritorijā.
Latvijas valsts teritorijā ir
izveidojušās tikai trīs no pašlaik pastāvošajām valodām: latviešu (valsts
valoda), tās reģionālā forma – latgaliešu (reģionālā valoda) un
lībiešu valoda (senās pamattautas valoda). Visas pārējās valodas Latvijā
uzskatāmas par migrantvalodām, un tām jau šobrīd Latvija ir nodrošinājusi visas
tiesības, kas pienākas nacionālo minoritāšu valodām.
Krievu valoda nav izveidojusies un
noformējusies kādā konkrētā Latvijas reģionā, bet gan Krievijas teritorijā,
tātad krievu valoda Latvijā ir migrantvaloda jeb nacionālās minoritātes valoda.
Kā apliecināja 18.februāra referendums, krievu valodai Latvijā nav
nepieciešams vēl lielāks valsts atbalsts, nekā tas ir šobrīd, jo krievu valoda
jau ir valsts valoda Krievijā ar milzīgi lielu oficiālo finansējumu, par kuru
radītie produkti (krievvalodīgie iespieddarbi un audiovizuālie darbi) milzīgi
lielā skaitā ienāk arī Latvijā.
Reģionālās valodas statuss gan ir
nepieciešams latgaliešu valodai, jo šobrīd latgaliešu valodas lietotājiem Latgalē
ir mazāk tiesību nekā krievu valodas lietotājiem. Ja Rēzeknes un Daugavpils pilsētas
vadība būtu patiesi ieinteresēta integrācijā, tā rūpētos par latgaliešu tiesību
paaugstināšanu līdz Latgales krievvalodīgo? Krievu tautības tiesību līmenim.
Bet praksē redzam tieši pretējo.
Atšķirība
starp reģionālo valodu un
nacionālās minoritātes
valodas izloksnēm Latvijā
Publiskajās debatēs bieži tiek
kļūdaini vilktas paralēles starp latgaliešu valodu un šķietami eksistējošo
„vecticībnieku valodu”. Līdz ar to acīmredzot pastāv nepieciešamība diskusijās
atkārtoti un īpaši uzsvērt, ka „vecticībnieki”
apzīmē piederību reliģijai, nevis valodai, un ka šajā kontekstā korekti ir
tikai šādi salīdzinājumi:
vecticībnieki~katoļi;
krievu valoda~latgaliešu valoda.
Latgaliešu valoda nav apstājusies tikai
izlokšņu līmenī (pagastu līmenī). Latgalieši ir noformējuši savu reģionālās
subetniskās grupas pašapziņu un radījuši savu standartizēto rakstu valodas formu, kura atšķiras no Latvijas
valsts galvenās valodas un kurā ir izdots vairāk nekā 2000 grāmatu un vairāk
nekā 100 periodisko izdevumu, kurā tiek rakstīti reklāmas paziņojumi, kurā ik
dienas top literatūra un raksti internetā. Reģionālajā latgaliešu valodā tiek
gatavoti arī televīzijas raidījumi un raida radio.
Turpretī tām krievu valodas
izloksnēm, ko runā Latgales vecticībnieku ciemos, nav izveidojusies kāda īpaša
reģionālā līmeņa forma. Latgales vecticībnieku
pēcteči izdod savas grāmatas tajā pašā Krievijas valsts valodā, lasa presi
tajā pašā Krievijas valsts valodā, skatās televīziju un klausās radio tajā pašā
Krievijas valsts valodā, nevis kādā īpašā „Latgales krievu valodā". Nekur savā
komunikācijā Latgales vecticībnieki nerunā par kaut kādu reģiona līmeņa
standartizēto „Latgales krievu literāro valodu", kura būtu atšķirīga no
tās krievu literārās valodas, kas ir valsts valoda visā Krievijā un nacionālās minoritātes
valoda visā Latvijā.
Visi kopā – pret
ūdens duļķošanu
Vēlreiz atgādinot iepriekš sacīto,
ka:
a) saskaņā ar definīciju, reģionālās
valodas pārstāvji
ir tie, kas sevi uzskata par savdabīgas valodas runātājiem un vienlaikus sevi uzskata
arī par valsts galvenās valodas daļu;
b) reģionālās valodas
statuss neattiecas uz migrantvalodām (ne literārā, ne izlokšņu formā) un
šķirams no nacionālās minoritātes valodas statusa;
c) nepastāv
nekāda atsevišķa Latgales reģiona līmeņa krievu literārā valoda, kas būtu
atšķirīga no Krievijas valsts valodas;
latgaliešiem kārtējo reizi ir jāaicina
Latvijas valsts:
1)
nostiprināt
latgaliešu valodas statusu Latvijā;
2)
Latvijas likumos
pēc citu ES valstu parauga skaidri nošķirt reģionālo valodu no nacionālo minoritāšu
valodām (ieskaitot to izloksnes);
3)
turpināt
atbalstīt visu Latvijā lietoto izlokšņu (tai skaitā gan latgaliešu, gan
Latgales krievu izlokšņu) zinātnisko izpēti un kultūrvēsturiskās vērtības
akcentēšanu;
4)
neuzskatīt par
objektīvu informāciju prokrievisko politisko spēku publiskās spekulācijas ar
valodu un kultūru jēdzieniem, lai tā rezultātā latgaliešu valodas likumīgās
tiesības savā zemē nebūtu jānoliedz tikai tādēļ, ka Latvijas pārkrievošanas
entuziasti cenšas ieviest sabiedrībā apjukumu.
Nobeigumā informācijai:
26.februārī
Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 76 pl.11:30 tiks sasaukta biedrības „Latgolys
Saeima” kopsapulce, kurā tiks apspriesti pēdējā laikā dažādu ministriju
izstrādātie priekšlikumi, kas attiecas uz Latgales reģionu: Izglītības un
Zinātnes ministrijas (IZM) gatavotais sabiedrības integrācijas plāns, kurā
īpaši paredzēts izcelt arī latgaliešu valodas un identitātes saglabāšanas
jautājumu; Kultūras ministrijā (KM) šī gada sākumā izveidota Latgales kultūras
atbalsta grupa, par kuras paveikto darbu un tālākajiem plāniem pastāstīt
aicināta KM parlamentārā sekretāre Inese Laizāne; visbeidzot Latgalei ir īpaši
svarīga ekonomiskā attīstība, tādēļ tiks tuvāk iepzīts arī Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas un IZM sadarbībā
ar citām ministrijām un ekspertiem gatavotais plāns „Iespēju Latgale 2012” u.c.
Uz šo pasākumu
tiek aicināti visu Latvijas Republikas 11.Saeimas partiju pārstāvji.
Kopsapulcē tiks apstiprināts gada darbības pārskats, kā arī tiek plānots
pārvēlēt biedrības vadību.
Pēc kopīga
darba visi biedrības „Latgolys Saeima” biedri un uzaicinātie viesi tiks laipni
gaidīti ikgadējā latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks” pasniegšanas
ceremonijā Rēzeknes kultūras namā, sākums paredzēts pl.17:00. Vairāk
informācijas par šo pasākumu meklējiet latgaliešu kultūras portālā LaKuGa.LV
