Autors: Rigazoo.lv
Avots: Rigazoo.lv
Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā vairākus gadus pētīta pūču spalvu fluorescence jeb spīdēšana ultravioletās gaismas ietekmē. Darbs ir vainagojies ar panākumiem – kopā ar Latvijas Nacionālo dabas muzeju un Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu tapis pētījums, kas publicēts starptautiskā zinātniskajā žurnālā.
Fluorescenci putnu spalvās izraisa viela vārdā porfirīns, kas tām piešķir brūnu krāsojumu. Tātad visi dzīvnieki, kuri ir brūni sarkanā krāsā, spēj fluorescēt – tiem ir porfirīna krājumi. Pētījumā noskaidrots, ka spēja UV gaismā “spīdēt” piemīt visām Eiropā sastopamajām pūču sugām, turklāt veikts jaunatklājums, ka fluorescence piemīt arī baltajai pūcei. Līdz šim tika uzskatīts, ka baltajām pūcēm fluorescence nepiemīt, jo to spalvas, jau pēc sugas nosaukuma spriežot, nav brūnas.
Reklāma
Vielas, kuras spēj “spīdēt” UV gaismā, – fluorofori – sastopamas ļoti daudzos organismos – no bezmugurkaulniekiem līdz zīdītājiem. Porfirīns, putnos visbiežāk sastopamais, ir tikai viens no tiem. Fluorescences nozīmi dzīvniekos zinātnieki vēl pēta, bet pastāv uzskats, ka tā putniem varētu palīdzēt medīt un maskēties.
“Interesantākā pētījuma daļa bija tieši floerescences atklāšana. Lasījām, ka dažās sugās fluorescence lietota putnu vecuma noteikšanai, bet neviens nebija klasificējis visas sugas, kas fluorescē. Ieraudzīt to visās zoodārza sugās bija aizraujoši, īpaši tad, kad to redzējām arī baltajai pūcei, kuru līdz tam uzskatīja par nespējīgu fluorescēt,” stāsta pētījuma autors, Rīgas zoodārza zinātniskās darbības vadošais speciālists Alessandro Di Marzio. “Tāpat arī brīdis, kad Dabas muzejā konstatējām fluorescenci visās Eiropas pūču sugās – tad sapratām, ka atklātais ir kas liels un konsekvents.”
Rīgas zoodārzā tiek veikti arī citi pētījumi. Pērn publicēts zinātniskais raksts par smago metālu uzkrāšanos Baltijas jūrā dzīvojošo roņu organismos, tā ļaujot izvērtēt, vai piesārņojums varētu būt bīstams arī cilvēkiem. Tāpat regulāri notiek Latvijā aizsargājamo abinieku – austrumu kokvaržu un smilšu krupju – pētījumi. Kokvardes Latvijā 1980-tajos gados reintroducēja Rīgas zoodārza darbinieki, un kopš tā laika tiek regulāri veikts sugas monitorings, lai novērotu populācijas stāvokli. Visbeidzot, zoodārzs sniedz iespēju arī studentiem izstrādāt studiju noslēgumu darbus par daudzveidīgām tēmām – katru gadu Latvijas un arī citu valstu universitātēs tiek veiksmīgi aizstāvēti vairāki Rīgas zoodārzā izstrādāti bakalaura un maģistra darbi.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
