Autors: Zanda Krastiņa
Avots: SIA Ivetas Balodes Komunikāciju konsultācijas
„Vērmanes parka vēsturiskā restorāna ēka, kuru šobrīd pazīstam kā ēku kompleksu Vernisāžu, bet, kura sākotnēji 19. gadsimta pašā sākumā bija pilsētas centra lielākā parka restorāns un minerālūdeņu tirgotava, atgūst savu vēsturisko vietu Rīgas centra pilsētvidē”, tā uzsākot darbu renovētajā Vērmanes parka restorānā Tērbatas un Merķeļa ielas stūrī uzsver restorāna Manhattan, valdes priekšsēdētājs Sergejs Plotņikovs.
„Double Coffee Manhattan- vieta, kur Rīga satiek Rīgu (Riga meet’s Riga in Manhattan). Ņujorkas Manhattan komentārus neprasa. Manhattan jau kļuvis par sava veida simbolu tādai pilsētai, kurai ir savs kosmopolītiskais dzīves ritms.
„Pilsēta no kosmopolītiskas pilsētas atšķiras ar to, ka pirmā arī guļ, bet kosmopolītiska pilsēta nekad neguļ. Tā ir aktīva un darbīga 24h diennaktī, jo tikšanās ar cilvēkiem, sarunas, biznesa pārrunas kosmopolītiskā pilsētā neapstājas ne mirkli, tāpēc arī tajā viss ir iespējams. Manhattan ir lielpilsētas dzīvības artērija. Rīgai, kas sevi definējusi par Capital of North dabiska jeb organiska ir sava Manhattan, turpina valdes priekšsēdētājs, uzverot, ka Vērmanes parks atklāts 1817. gada 8. jūnijā un tā restorāns savā laikā bija aktīvais Rīgas centrs, kur satikās tā laika aktīvie pilsētnieki un pārrunāja pasaules metropolēs notiekošo, ”tad Rīga satika Rīgu Vērmanes parka restorānā, tagad Rīga satiek Rīgu Manhattan”.
Restorāns ir Double Coffee pirmais franšīzes uzņēmums Latvijā. Manhattan franšīzi iegādājās par 25000 eiro. Restorāna ar kopējo platību 310m2 renovācijā investēti 170000 eiro. Restorāna dizainu veidojusi arhitekte Gunta Lapiņa. Šobrīd restorānā strādā 20 darbinieki. Franšīzes noteikumi ļāvuši Manhattan veidot par restorānu ar pilnīgi atšķirīgu ēdienkarti nekā Double Coffee. Piektdienās un sestdienās Manhattan skanēs dzīvā mūzika.
Svinīgā restorāna Manhattan atklāšana notiks 9. Jūnijā.
Par Vērmanes parku un vēsturisko restorānu:
Vērmanes dārzs ir otrais vecākais Rīgas sabiedriskais parks pēc Viestura dārza. Platība - 5 hektāri. 1812. gadā ugunsgrēks nopostīja visas Rīgas labā krasta priekšpilsētas. 1813. gadā tika nodibināta Priekšpilsētu apstādījumu komiteja, kura plānoja, ko iesākt ar brīvajiem zemes gabaliem. Vidzemes un Kurzemes ģenerālgubernators Filips Pauluči del Ronkole ierosināja brīvajās vietās veidot parkus. Tika nodibināta īpaša komisija, vākti ziedojumi. Katrs pilsētas iedzīvotājs, kurš Priekšpilsētas apstādījumu komitejas kasē iemaksāja 1 rubli, varēja iestādīt vienu kociņu. Viena no dāsnākajām ziedotājām bija pilsētas vecākā Kristiana Heinriha Vērmaņa atraitne Anna Ģertrūde Vērmane. 1817. gadā liekot ierīkot publisku eksotisku koku parku ar rozāriju un restorānu savā zemes gabalā un dāvinot testamentā to pilsētai kopā ar ievērojamu naudas summu - 2000 rubļus, ar noteikumu, ka tas nekad netiks sadalīts, pārdots privātpersonām, liedzot iespēju pilsētniekiem tur atpūsties.
1817. gadā 8. jūnijā pēc dārznieka J. Šmeislera projekta ierīkoto 8450 m2 lielo parku atklāja un nodeva publikas lietošanai. Kā visos tā laika parkos, bija arī restorāns un estrāde jeb, kā toreiz sauca, "gliemežnīca". 20. gadsimta sākumā pirmā Rīgas dārzu direktora G. Kufalta vadībā parku rekonstruēja, koka sētu nomainīja ar greznu metāla žogu un pie vārtiem pēc arhitekta V. Reslera projekta izbūvēja augļu kioskus (Elizabetes un Kr.Barona ielu stūrī). Parku greznoja sešas koka skulptūras un trīs lielas vāzes, kas atveido seno grieķu un romiešu mitoloģijas tēlus — mūzas un dievietes, pārvēršot parku romantiskā atpūtas vietā.
Kā visiem brīvi pieejama, skaista un gana plaša sabiedriska telpa, parks kalpoja dažādiem publiskiem masu pasākumiem, piemēram, 1927. gada 10. aprīlī Vērmanes dārza Lielajā paviljonā atklāja pirmo auto izstādi Latvijas Republikā (2000 apmeklētāji pirmajā dienā - tiem laikiem fantastiski liels skaitlis).
1834. gadā Rīgas ķīmiķu un farmaceitu biedrība izveidoja minerālūdeņu tirgotavu. Vēlāk tai uzcēla atsevišķu paviljonu, kas joprojām ir saglabājies G. Merķeļa un Tērbatas ielu stūrī, pārbūvēts par muzikālo centru "Vernisāža" . Trīsdesmitajos gados lielajā restorāna ēkā tika ierīkots kinoteātris "Lielais parks", bet padomju laikā transporta darbinieku kultūras nams.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
