Foto: Gastronomictravels.com
Autors: Mārtiņš Švarcs
Avots: News.com.au/Endlesssimmer.com/BalticTravelnews.com
Dzīve pavisam noteikti ir pārāk īsa, lai pieturētos pie vienveidīgas ēdienkartes. Taču vai jūs uzdrīkstētos baudīt tauriņu kūniņām pildītu sieru vai trīs gadus puvušas zivis?
Lūk, dažas maltītes tiem ceļotājiem, kuri sevi uzskata par pārgalvjiem arī pie pusdienu galda.
Reklāma
Prahoka – Kambodža
Kur teikts, ka jāēd pēc iespējas svaigākas zivis? Šis khmeru tradicionālais ēdiens, kurš tiek dēvēts par prahoku, būtībā ir trīs gadus puvušas zivis. Kamēr gaidīsiet savu porciju, varat paviesoties leģendārajā Angkorvatas templī.
Dzīvas čūskas sirds – Vjetnama
Mēdz teikt, ka francūži gatavi nobaudīt teju jebko, tomēr šķiet, ka šim kumosam pat drosmīgākie ēdāji būtu spiesti gatavoties gadiem ilgi. Dodieties uz Hanoju, lai nogaršotu vēl pukstošu čūskas sirdi, kura tiek pasniegta rietumniekiem itin grūti pieņemamā manierē.
Case Marzu – Sardīnija, Itālija
Lai sasniegtu pareizo fermentācijas stadiju, kas tuva trūdēšanai, viena Case Marzu šķirnes siera rituļa tapšanas procesā piedalās tūkstošiem kūniņu, kuras palīdz samazināt tauku saturu produktā.
Cepta jūras cūciņa – Peru/Bolīvija/Kolumbija
Rietumos itin iecienītais mājdzīvnieks, kurš Dienvidamerikas zemēs tiek dēvēts arī par cuy, tiek atzīts par gardu esam. Delikatešu cienītāji to pielīdzina truša gaļai, un tā satur daudz olbaltumvielu, bet maz tauku un holesterīna.
Haggis – Lankašīra, Lielbritānija
Šī tradicionālā skotu ēdiena izcelsme tiek apspriesta itin bieži. Kurš gan būtu domājis, ka aitas kuņģī vārīta sirds, aknas un plaušas garšo tik lieliski?
Escamoles – Meksika
Liometopum ģints skudru kūniņu masu jeb escamoles konsistences ziņā bieži pielīdzina visparastākajam biezpienam. Ēdiens, kurš nereti tiek dēvēts arī par "skudru kaviāru", ir kvalitatīvs olbaltumvielu un ogļhidrātu avots. Tam piemīt maiga, sviestaina, riekstiem līdzīga garša.
Gadsimta olas – Ķīna
"Gadsimta olas" (arī "tūkstošgades olas" jeb pidan) (attēlā) ir paipalu, pīļu vai vistu olas, kuras vairākus mēnešus glabātas pelnu, māla un sāls maisījumā. Šajā procesā olu baltumi pārvēršas želejveidīgā biezenī, savukārt dzeltenumi iegūst zaļganu nokrāsu. Gatavas "gadsimta olas" izdala spēcīgu sēra un amonjaka smaku, un tām ir īpaši izteikta, bagātīga garša.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
