Lielākajā daļā pasaules ir ierasts, ka pirms došanās uz restorānu, tiek veikta galdiņa rezervācija. Tas ne vien dod drošības sajūtu, ka varēsi paēst savā iemīļotākajā vietā, bet arī nodrošina īpašu apkalpošanu. Lai noskaidrotu, kāda situācija ir Latvijā, un cik čakli rezervāciju veicēji ir latvieši, vērsāmies pie restorānu pārstāvjiem.
Restorāna Bergs vadītājs Pēteris Ozols skaidro, ka visā pasaulē ir ierasts jau laikus restorānā rezervēt galdiņu, vai arī tad, ja tas nav izdarīts, rēķināties ar to, ka pāris stundas būs jāstāv rindā, lai tiktu iecerētajā vietā. Latvijā gan situācija esot citāda, jo galdiņu rezervēšana latviešu vidū vēl joprojām nav visai izplatīta parādība: "Teikšu atklāti, ir diezgan slikti. Ir kompānijas, kuras piesaka galdiņu, taču parasti rezervācijas veiktas netiek".
Reklāma
Tas, ka cilvēki neveic rezervācijas, nāk par sliktu brīdī, ja restorānā norisinās pasākums, jo tad, saņemot atteikumu un ziņu, ka galdiņi ir rezervēti, mēdz izskanēt pārmetumi. "Interesanti ir arī tas, ka vienu brīdi nav tik liels noslogojums, bet cilvēki, kuri nav veikuši rezervācijas, ciemos nenāk. Taču tad, kad vajag, tad vajag visiem," ievērojis P. Ozols.
Restorāna Bergs vadītājs stāsta, ka problēmas mēdz būt arī tad, kad rezervācija veikta – mēdz gadīties, ka galdiņš ir rezervēts, bet klients tā arī neatnāk. Tas restorānam ir finansiāli un cilvēciski neizdevīgi, un rada lielus zaudējumus. "Būtu tikai normāli, ja cilvēks gadījumā, ja tomēr norunātajā laikā netiek, piezvanītu un pateiktu, ka nebūs. No tā galu galā ir atkarīga servisa kvalitāte – mēs gatavojamies darbam, rēķināmies ar cilvēku skaitu, bet, ja klients neatnāk, tas viss ir darīts par velti. Turklāt arī nevienu citu klientu neesam varējuši paņemt," situāciju ieskicē P. Ozols. Viņš vēl bilst, ka trešdienās vasarā notiek Berga bazāra festivāls, uz kuru cilvēki rezervē vietas, un pat tad pats restorāna personāls ir spiests zvanīt, lai noskaidrotu, vai cilvēks maz ieradīsies, lai zinātu, vai gadījumā nevar uzņemt kādu citu klientu no malas.
"Visiem vajadzētu būt vienam pret otru saprotošākiem – ja reiz vēlamies labu servisu un attieksmi, tad būtu ieteicams tomēr veikt šīs rezervācijas, kā arī ziņot restorānam, ja tomēr norunātajā laikā nevarēs tikt," rekomendē restorāna Bergs vadītājs.
To, ka rezervācijas ikdienā netiek veiktas, ievērojusi arī Vecrīgas restorāna Key to Riga mārketinga speciāliste un administratore Aija Liepa. Viņa stāsta, ka latvieši mēdz rezervēt galdiņus restorānā vien tad, kad ir paredzēti kādi svētki vai pasākumi, piemēram, dzimšanas dienas, konferences un tamlīdzīgi, taču ikdienā cilvēki ejot tur, kur redz, ka ir brīvs. Tiesa, līdzīgi šeit, Latvijā rīkojoties arī ārzemnieki.
Ja restorāns ir gana plašs, tad parasti vieta atrodoties arī kādam nejauši ieklīdušam klientam, tomēr tajā pašā laikā ne vienmēr ar to var rēķināties. "Es tomēr noteikti ieteiktu rezervēt galdiņu, jo tad restorāns varēs rēķināties vismaz ar aptuveni cilvēku daudzumu, kā arī klientam varēs piedāvāt īpašu apkalpošanu. Attiecīgi, piemēram, mūsu restorānā tiek savādāks klāts galds, lai klients sajustos īpašāks," skaidro A. Liepa.
Vēl Key to Riga pārstāve Travelnews.lv pastāstīja arī to, ka reizēm dažādos svētkos, piemēram, maija vai Dziesmu svētkos, ja ir labs laiks, rezervācijas var netikt pieņemtas vispār, jo tad cilvēku plūsma ir lielāka kā tad, ja galdiņus ļautu rezervēt.
Atšķirīgu viedokli par rezervācijām pauž Vecrīgas kluba – restorāna Sezona vadītāja Ilze Silova, kura pēc savas pieredzes var teikt, ka tendence rezervēt restorānā galdiņu ir augusi. "Cilvēki rezervācijas veic jau laikus, lai varētu izvēlēties vēlamo vietu, kur sēdēt. Piemēram, ja nedēļas nogalē paredzēts pasākums, parasti tiek zvanīts jau nedēļas sākumā, pirmdienā, taču ir tādi, kur piesaka galdiņus arī tajā pašā dienā. Savukārt, ja ir vēlme svinēt dzimšanas dienu mūsu restorānā, parasti rezervācija tiek veikta jau divas nedēļas iepriekš," situāciju klubā – restorānā Sezona ieskicē I. Silova. Cilvēki paši esot ieinteresēti veikt rezervācijas, lai būtu iespēja tikt labākajās vietās, piemēram, tā sauktajā chill zonā, kur var sēdēt uz dīvāniem un pīpēt kaljānu, ja ir tāda vēlme.
Sezona vadītāja vadītāja pauž viedokli, ka daļa no tiek cilvēkiem, kuri veic rezervācijas, iepriekšējā reizē apmeklējot restorānu, ir vīlušies. Proti, viņi nav pieteikuši galdiņu, restorānā nav bijis brīvu vietu, tādēļ iegūta mācība un nākošajās reizēs rezervācijas jau tiek veiktas, lai šāda situācija vairs neatkārtotos.
