Boloņa – Itālijas māņticības galvaspilsēta

14.05.2012 06:19 | Itālija

Foto: Visititaly.com

Autors: Ilze Salna
Avots: BalticTravelnews.com/Zeit.de

Itāļi pazīstami kā visai māņticīga tauta, bet jo īpaši ar savu māņticību slaveni Boloņas (Bologna) iedzīvotāji. Lūk, piecas lietas, ko dara vai nedara boloņieši, lai izvairītos no nelaimes, piesauktu veiksmi vai pierādītu drosmi. Boloņa ir pilsēta, kur satiekas vecmodīgais un modernais, laime un nelaime, un stingra turēšanās pie priekšstatiem, ko citi sauks par māņticību, Boloņā var ietekmēt jūsu likteni!

Reklāma

Tagad palūkosim, kāds sakars futbolam ar Svēto Jaunavu, kādā veidā tornis var ietekmēt sekmes studijās un kāpēc Villa Clara ir tik daudz sekotāju Facebook.

Svētā Jaunava, neļauj mums samirkt lietū!

Boloņā lietussargi nav nepieciešami – pilsēta piedāvā apmēram 40 kilometrus segtas arkādes, zem kurām pārvietoties sausam pat kārtīga lietus gadījumā. Pasaules garākā arkāde ved augšup uz Svētā Luka katedrāli, no kuras paveras skats ne tikai uz pilsētas jumtiem, bet arī futbola stadionu. 18. gadsimtā celtajā kapelā atrodas teiksmām apvīts Jaunavas Marijas attēls ar Jēzus bērniņu. Leģenda vēsta, ka 1433.gada pavasara plūdi nopietni apdraudējuši ražu, tāpēc pilsētas vecākie nolēmuši lūgt palīdzību Madonnas svētbildei. Tikko tā nonesta lejā pilsētā, lietus pārstājis līt. Kopš tā laika tradīcija nonest Jaunavas Marijas svētbildi no Svētā Luka katedrāles lejā uz pilsētu tiek piekopta katru gadu, - šogad tas notika 12. maijā. Lai izvairītos no lietus procesijas laikā, boloņieši izbūvējuši pasaules garāko arkādi. Tā ir gandrīz četrus kilometrus gara un to veido 666 arkas un 15 kapelas.

Visu pārējo laiku svētbilde atrodas savā kapelā, bet tas nenozīmē, ka tai tur ir miers. Kad pirms dažiem gadiem Boloņas futbola klubs knapi saglabāja vietu līgā, pie svētbildes ieradās futbola fanu pūļi. Vēl pēc laika tie Jaunavai Marijai lūdza, lai tā neļautu klubam bankrotēt. Nav īsti zināms, vai tieši šīs lūgšanas palīdzējušas, bet futbolistus un fanus tās saliedējušas gan.

Studenti, nešķērsojiet Piazza!

Vismāņticīgākie Boloņā ir studenti. 1088. gadā Boloņā tika nodibināta pirmā universitāte Eiropā, un šodien Boloņā dzīvo apmēram 100`000 akadēmiķi – vairāk nekā viena ceturtdaļa pilsētas iedzīvotāju. Boloņas studenti ir parasti cilvēki, un tomēr viņi dara dīvainas lietas, piemēram, nešķērso Piazza Maggiore – pilsētas lielāko laukumu. Tā vietā viņi labāk izvēlas garu apkārtceļu pa ēnainām sānielām, it kā būtu vampīri, kam draudētu sabiršana putekļos, ja viņi parādīsies saulē. Izrādās, šīs tradīcijas pamatā arī ir sena māņticība: ja students šķērsos šo laukumu, zem kura atrodas pilsētas senie kanāli, tad viņa studijas cietīs neveiksmi. Šī māņticība tiek mantota no vienas studentu paaudzes nākamajā jau gadsimtiem ilgi.

Student, nekāp par augstu!

12. gadsimtā Boloņa bija torņu pilsēta, tajā bija ap 180 torņiem, kas kalpoja aizsardzībai, kā mājokļi vai kā cietumi. Gadsimtu gaitā daudzi no tiem gājuši bojā – sabrukuši, uzspridzināti, nojaukti, palikuši vien mazliet vairāk nekā 20, un slavenākais ir šķībais Asinelli tornis, kas līdz Stefana Doma uzcelšanai Vīnē bija augstākā ēka Eiropā (97 metri). Lūk, uzkāpšana Asinelli tornī ir pilnīgi liegta studentiem, jo sena māņticība vēsta: tas, kurš uzkāps Asinelli, nekad nesaņems universitātes diplomu.