Foto: Australiaforeveryone.com.au
Autors: Mārtiņš Švarcs
Avots: Gadling.com/BalticTravelnews.com
Pasaulē ik uz soļa sastopamas neparastas, neizskaidrojamas vai pat prātam neaptveramas parādības. Taču šajās zemēs mītu kļūšana par realitāti nav retums, regulāri ļaujot klātienē iepazīties ar acīm neticamo.
Rīta krāšņuma mākoņi, Kārpentārija līcis, Austrālija
Reklāma
Lai gan tā dēvētie "rīta krāšņuma" mākoņi (angļu val. - "morning glory clouds") reizēm novērojami teju vai visos pasaules reģionos, tostarp arī Latvijā, Kārpentārija līcis Austrālijā ir vienīgā vieta, kur tie formējas regulāri. Šāds cauruļveida mākonis var būt pat gandrīz 1 000 kilometru garš un divus kilometrus augsts. "Rīta krāšņuma" mākoņi veidojas zemu atmosfērā – tikai dažu simtu metru augstumā, turklāt tie var pārvietoties ar ātrumu gandrīz 60 kilometri stundā. Līdz šim šo fenomenu zinātnieki vēl nav izpratuši pilnībā, taču pastāv vairākas cauruļveida mākoņu rašanās teorijas, kas saistītas ar īpašu vēju pastāvēšanu okeāna vai jūru tuvumā esošos apvidos, kam raksturīgs ļoti mitrs klimats.
Moskītu līcis, Vjekesa, Puertoriko
Visā pasaulē atrodamas vairākas bioluminescentas ūdenskrātuves vai to daļas, taču Moskītu līcī ūdens spīdēšanas fenomens novērojams viskrāšņāk. Ūdens šeit, pateicoties īpašai, mikroskopisku dzīvojamo organismu bruņvicaiņu kolonijai, krāsojas spilgtā, neona zilā krāsā. Kad bruņvicaiņi saskaras ar citiem organismiem vai tiek izkustināti, tie izdala spilgti zilas krāsas gaismu, iekrāsojot arī ūdeni, kurā mīt. Tūristiem šeit dota ne tikai iespēja aplūkot unikālo fenomenu, bet arī nodoties niršanai vai kajaka airēšanai.
Nagas ugunslodes, Mekongas upe, Taizeme/Laosa
Šis fenomens jau gadsimtiem ilgi novērojams Mekongas upes tuvumā Dienvidaustrumāzijā, it īpaši – oktobra mēnesī. Tas izpaužas kā dažādas formas un lieluma ugunīgu ložu pacelšanās no ūdens virsmas, kuras tikpat pēkšņi pazūd skatienam. Pastāv vairākas teorijas, kā skaidrojama šī parādība – metāna gāzes uzkrāšanās, elektriskā izlāde un pat blēdība, kurā vainojami armijas trasējošie šāviņi. Vaicājot vietējiem par dīvaino fenomenu, visticamāk saņemsiet atbildi, ka par ugunīgajām lodēm rūpējas Naga – mītiska, čūskveidīga būtne, kas dzīvojot upes ūdeņos. Uz doto brīdi nav nekādu zinātnisku pierādījumu, kas racionāli skaidrotu šo parādību.
Nāves jūra, Jordānija/Izraēla
Nāves jūra, kas ģeogrāfiski atrodas uz Jordānijas un Izraēlas robežas, plešas 423 metrus zem jūras līmeņa – tā ir zemākā vieta uz zemes. Šī "jūra" patiesībā ir 377 metrus dziļš sālsezers, un, pateicoties īpaši augstajam sāls saturam, cilvēks šeit var bez piepūles noturēties uz ūdens. Vēl jo vairāk – ezera ūdens tā sastāvā esošās sāls un minerālu dēļ lieliski noder medicīniskiem nolūkiem, palīdzot cīnīties ar tādām slimībām kā artrīts, dažādas alerģijas, ādas novecošana un psoriāze.
Zivju lietus, Joro, Hondurasa
Dzīvu būtņu lietus nebūt nav mīts vai fantastu izdomas auglis. Ik gadu maijā vai jūnijā pirmo ilgstošo lietusgāžu laikā kādā Hondurasas reģionā no debesīm līst dzīvas zivis. Kā liecina vēstures avoti, šis fenomens, ko mūsdienās vietējie iedzīvotāji ar krāšņu karnevālu atzīmē kā "Festivel de la Lluvia de Peces" jeb "Zivju lietus festivālu", ir regulāra parādība kopš 19. gadsimta. Zinātnieki nav vienisprātis – pastāv vairāki parādības skaidrojumi, taču visbiežāk tiek uzskatīts, ka spēcīga vēja ietekmē zivis no Atlantijas okeāna tiek "uzrautas" augšup, bet pēcāk – "nolīst" lietus veidā. Vietējie iedzīvotāji zivju lietu reizēm mēdz skaidrot ar kādu leģendu – 19. gadsimta sākumā Hondurasā esot ieradies katoļu priesteris, tēvs Hosē Manuels Subirana, kurš lūdzis Dievu, lai vietējie ļaudis neciestu badu, un kā atbildi saņēmis šo ilglaicīgo dāvanu.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
