Autors: Renārs Sproģis
Avots: Ivandesmuiza.lv
Īvandes muiža ir viena no skaistākajām muižām Kurzemē, kurā šobrīd norit darbs pie tās pakāpeniskas atjaunošanas un muzeja iekārtošanas, kas veltīta iedzīvotāju dzīvesstilam dažādos Latvijas laika posmos. Muižas jaunais saimnieks Renārs Sproģis aicina iedzīvotājus iesaistīties un dāvināt dažāda laika liecības ar Ziemassvētku un Jaunā gada tematiku un līdz 1950. gadam Latvijā izdotas grāmatas, no kurām daļa tiks novirzīta muižas interjera iekārtošanā.
“Uz šādu ideju par sabiedrības līdzdarbošanos muižas interjera veidošanā pamudināja nesens ieraksts sociālajos tīklos, kur aicinājām iedzīvotājus atdāvināt veco laiku Latvijā ražotās servīzes, ar kurām cienāt muižas viesus. Lielā atsaucība iedrošināja mūsu ģimeni spert nākamos soļus un aicināt sabiedrību iesaistīties muižas atjaunošanā un muzeja veidošanā, uzdāvinot tematiskas lietas,” atzīst Renārs Sproģis, muižas saimnieks.
Reklāma
Muižā šobrīd uzsākts darbs pie muzeja izveides, kas būs unikāls ar to, ka atainos iedzīvotāju dzīvesstilu dažādos gadsimtos, parādot konkrētam laikam raksturīgās lietas un vērtības. Turklāt muzejs tiks veidots ar sabiedrības līdzdalību.
Iedzīvotāji ir aicināti dalīties ar mantām par Ziemassvētku un Jaunā gada tēmu – mantiņām, seniem apsveikumiem, tematiskām dāvanām un interjera lietām, u.tml. Galvenais kritērijs – tām ir jābūt ražotām līdz 1990.gadam un jābūt labā stāvoklī.
Vienlaikus muiža gaidīs Latvijā izdotas grāmtas līdz 1950. gadam labā stāvoklī.
Visus interesentus aicinām sazināties personīgi par mantu nodošanu, rakstot uz [email protected] vai zvanot uz tālruni 29425766. Nodrošināsim arī mantu paņemšanu no dažādām Latvijas vietām.
Īvandes muiža atrodas Kuldīgas novada Ivandē. Tās komplekss ir celts neoklasicisma stilā un līdz mūsdienām saglabājies salīdzinoši autentisks ar 4 no 7 sākotnējām ēkām – ar klēti, stalli, veco kungu māju un jauno kungu māju. Muižu baroniem Heikingiem cēlis Berlīnes arhitekts T.Zeilers 19 gs. trīsdesmitajos gados. Tā ir neoklasicisma stila ēka ar askētisku galveno fasādi un romantizētu, greznāku parka fasādi. 1905. gadā tā nodedzināta, bet astoņus gadus vēlāk no jauna atjaunota. Šobrīd muižas atjaunošana un uzturēšana, līdzīgi kā citviet Latvijā, notiek uz entuziastu pleciem – šobrīd rūpes par to ir uzņēmies Renārs Sproģis.
Parkā aug vairāki dižkoki – lielākā baltegle Baltijā – 32 metrus augsta un ar 4 metru apkārtmēru. Savukārt netālu no muižas ēkas atrodas kuršu senie ugunskapi. Tas ir atšķirīgs no citām Latvijas vietām apbedīšanas rituāls Kurzemē, sadedzinot mirušos, nevis aprokot zemē.
Muižas skaisto parku un tās lepnumu baltegli iespējams apciemot katru dienu. Savukārt muižas iekšpuses apskate ir iespējama, sazinoties iepriekš un vienojoties par laiku – mob.tālr. + 371 29425766 vai rakstot [email protected]. Tāpat muižā var arī nakšņot, iegūstot bonusā muižas koplietošanas telpas un spoku Kārli.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
