Autors: Ilona Brūvere/Madara Gulbe
Avots: Baltictravelnews.com/Riga.lv
18.03.2011 plkst. 19:00 Kultūras centra Iļģuciems Amatu nama kamerzālē Aleksandra Čaka dzeju lasa aktieris Artis Robežnieks
Čaks. Dumpinieks un huligāns, tā Aleksandru Čaku raksturo pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu literatūras kritika, bet Čaks atbild: «mūsu rakstniecība kļuvusi bālasinīga. Es lietoju daiļradīšanas paņēmienu jauna mākslas objekta - pilsētas izteiksmei kā pretstatu agrāk dominējošai idilei un pārliecīgam maigumam latvju dzejā, zināmu huligānisma ideoloģiju kā protestu tam garīgam trulumam un tukšumam, kas ieviesies mūsu sabiedrībā. Es mēģinu aizstāvēt indivīda brīvību.» 1929. gadā savu vietu latviešu dzejā manifestē jaunais, skandalozi pazīstamais četru miniatūru dzejoļu krājumiņu autors Aleksandrs Čaks (1901-1950).
Latvieši mīl Čaku par tiešumu un emocionalitāti, kas vēl sešdesmit gadus pēc dzejnieka nāves izskan aktuāli - ar savu noliegumu un savām prasībām pret dzīvi, mākslu un literatūru, uzturot tik nepieciešamo dialogu par romantikas izpratni un saglabājot personīgo neatkarību.
Pārdaugava dzejniekam ir mīļa vieta bērnības pastaigām, tur dzīvo viņa vecmāmiņa un šeit viņš pavada savas bērnības vasaras. Mākslinieks Aleksandrs Junkers savās atmiņās raksta: «Mums ar Čaku bija viena kopīga mīlestība – Rīga. Cik reižu abi klīdām pa Rīgas nomalēm- Iļģuciemu un Daugavas krastiem. Tur Čaks, vērojot raibo publiku, pie sevis klusi iecerēja arī kādu dzejoli. Iļģuciemā tapuši vairāki dzejoļi un tēlojums par Iļģuciema autobusu.»
Šodien Iļģuciemā koka apbūvi, kuru tik tēlaini apraksta dzejnieks, nomainījuši daudzstāvu namu masīvi, saglabājot savu nomales burvību Aleksandra Čaka dzejas rindās.
Brūnais Iļģuciems, pakauša mala,
Blakus ceļam uz jūru un vilni.
Tevi vēji kā naži dala.
Ar rožu krūmiem tev dārzi pilni…
Dzejnieks un prozaiķis, īstajā vārdā Aleksandrs Čadarainis, pirmos dzejoļus publicē 1925. gadā. Studējis medicīnu Maskavas universitātē un Latvijas Universitātē. Strādājis par skolotāju. Čaka vārds saistīts ar jauno autoru žurnāliem «Jauno Lira», «Trauksme» un mākslinieku apvienību «Zaļā vārna». Čaks ir izcilākais 20. gadsimta 30. gadu latviešu dzejas reformators. Ar dzejoļiem par Rīgas nomali un spilgtiem raksturiem dzejnieks iekaro modernista slavu. Čaks aktīvi darbojies teātra, kino un tēlotājmākslas kritikā. Kopš 2001. gada iznāk «Čaka gadagrāmata», nodibināta Aleksandra Čaka balva autoriem, kas kādā no mākslas jomām radījuši Rīgai veltītus darbus vai pētījuši un popularizējuši Čaka daiļradi.
Lai slavēts šis vakars! ir aktiera Arta Robežnieka koncertprogramma ar Aleksandra Čaka vārdiem, kas ļauj Pārdaugavu ieraudzīt romantiskām, smaržu, garšu, noskaņu un mīlestības pilnām acīm.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
 (1).jpg "Valmiermuižas Etnomūzikas Festivāls EnterGauja")
