Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam uzdāvina unikālu atradumu

Autors: Irīna Zeibārte
Avots: LNVM

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir ieguvis unikālu senlietu – ar 1.-2. gadsimtu datējamu tutulsaktu no Vidrižu Kalnavotiem. To muzejam dāvināja Kalnavotu saimniece Ilze Jaunzemniece. Muzejs ir ļoti pateicīgs dāvinātājai, jo tam nav līdzekļu jaunu eksponātu iepirkšanai.

Par saktas nonākšanu muzejā un līdz ar to zinātniskajā apritē jāpateicas arī Emila Melngaiļa Vidrižu novadpētniecības muzeja darbiniecei Almai Kaurātei un arheologam, Latvijas Kultūras akadēmijas mācībspēkam Jurim Urtānam. Tutulsakta atrasta Vidrižu Kaniņu pilskalna tuvumā – strautā izjaucot bebru aizsprostu. Strauts ticis tīrīts un, iespējams, tutulsakta izkustināta no sākotnējās vietas un nokļuvusi bebru aizsprostā.

Reklāma

Senlieta ir unikāla – otra tieši šāda tutulsakta Austrumeiropā nav zināma. Tutuli ir plaši izplatīta bronzas laikmeta senlieta Eiropā. Rotājuma specifiskais nosaukums cēlies no latīņu vārda ''tutulus'', ar ko senie romieši apzīmēja konusveida matu sakārtojumu. Ar pieplacinātiem bronzas konusiem bronzas laikmeta Eiropā (2000-700 gadi pirms Kristus) klasiski izdaiļoja jostas un tos izmantoja arī rotās.

Latvijā bronzas laikmeta tutuls iepriekš atrasts Ķivutkalna pilskalnā. Otrs – vēlāks  – jau ar laiku ap Kristus dzimšanu datējams – Vitrupes Ivašos. Vidrižu tutulsaktai līdzīgākā ir Āraišu ezerpilī atrastā, taču tā ir mazāka, bez ažūrā rotājuma. Sakta Āraišu ezerpilī visticamāk nokļuvusi, kad kāds ezerpils iedzīvotājs senatnē nejauši atradis daudzus gadsimtus senāku rotu. Apmēram tikpat lielas tutulsaktas fragments atrasts Turaidas Pūteļos un glabājas Turaidas muzejrezervātā.

Šādas tutulsaktas ir ļoti rets atradums arī ārpus Latvijas, divas tutulsaktas ir zināmas no bijušās Austrumprūsijas teritorijas no Dolheimas (Dollkeim) un Vogavas (Wogau) kapulaukiem, kā arī divas atrastas Igaunijā, Triigi kapulaukā. Taču visiem šiem eksemplāriem trūkst ažūrā apkaluma lejasdaļā, kas tās atšķir no unikālā Vidrižu atraduma.

Vidrižu tutulsakta ir ļoti nozīmīga arī no zinātniskā aspekta. Tā palīdz skaidrot kultūrvēsturiskos procesus Rietumvidzemē mūsu ēras pirmajos gadsimtos. Par šo laiku ir ļoti maz liecību. Ar otrā gadsimta vidu Gaujas lejtecē ir zināmi tā saukto Vidzemes zemgaļu pieminekļi, bet tutulsakta ir nedaudz agrāka un tās etniskā piederība ir neskaidra. 

Vairāk informācijas interneta vietnē www.lnvm.lv

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Latvija māksla,senlietas

Citi raksti par šo tēmu:

26. jūlijā Daugava Jēkabpils novadā būs pilna ar laivotājiem! (19.06.2025)

24. jūnijs vēsturē: tiek svinēti Jāņi (22.06.2021)

23. jūnijs vēsturē: tiek svinēta Līgo diena jeb Zāļu diena (21.06.2021)

22. jūnijs vēsturē: tiek svinētas Cēsu kaujas, Latvijas Uzvaras diena (21.06.2021)

21. jūnijs vēsturē: Vecrīgā atklāj atjaunoto Lielā Kristapa statuju (17.06.2021)