Autors: Inga Drele
Avots: Lūznavas muiža
2016. gada 13. maijā 20.00 Lūznavas muiža aicina atgriezties muižas atklāšanas laikā 20. gs. sākumā un baudīt mirdzošo saviesīgo dzīvi, kuru uz pagājušā gadsimta sākumu te vedīs Kadriļu nakts.
Ideja par Kadriļu nakti Lūznavas "Mūzā" dzima, iedvesmojoties no Latvijas Universitātes folkloras deju kopas "Dandari" pērn organizētās Kadriļu balles Rīgā. Kadriļas ierādīs un dejot aicinās folkloras kopa "Dandari" (Rīga), deju kopa "Dziga" (Rēzekne), folkloras draugu kopa "Vīteri" (Rēzekne). Kadriļu balli vadīs "balles maršals", kurš pieteiks dejas un izskaidros katras dejas izvešanas kārtību. Balles dalībnieki, tērpjoties Kadriļu naktij, aicināti ievērot 20. gs. sākuma modes tendences.
Reklāma
Kadriļa ir deja, kurā piedalās pāra skaits dejotāju pāru, kas nostājas viens otram pretī. Parasti tā ir četrpāru deja, kurā dejotāji izkārtojas četrstūrī. No 17. gadsimta beigām līdz 19. gadsimta beigām tā bija viena no pašām populārākajām balles dejām. Tās pirmsākumi rodami angļu "lauku deju" tipa dejās. Vēlāk to krietni pārveidoja un pilnveidoja Francijas deju skolotāji. Tā kļuva arvien iecienītāka, pārgāja arī uz Vāciju un nostiprinājās, vēlāk jau kļuva izplatīta daudzās Eiropas tautās. Latvijā kadriļas pieskaitāmas pie senākajām latviešu tautas grupu dejām, kas pierakstītas 19. gadsimtā. Lielā šo deju izplatība, sevišķi Latgalē, norāda, ka šīs dejas bijušas ļoti iecienītas tautā. Sākotnēji kadriļas bija inteliģences dejas, bet jau 19. un 20. gadsimta mijā tās dejotas it visur – godos, ballēs, krogos un danču vakaros.
Lūznavas muižas kungu māja sākta būvēt 1905. gadā. Ēku ir projektējis pats muižas īpašnieks Staņislavs Kerbedzs (1810–1899), poļu izcelsmes Lietuvā dzimušais dzelzceļa būvju inženieris, profesors, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, kurš šo īpašumu iegādājās 1870. gadā no Laizānu sādžas poļu muižniekiem, brāļiem Pētera un Jūlija Dlužņevskiem. Par Lūznavas muižas mantinieci kļuva S. Kerbedza meita Jevgēnija Kerbedza, kura īstenoja sava tēva projektu un 1911. gadā pabeidza Lūznavas muižas būvniecības darbus. Ēka ir ļoti neparasts romantiskā jūgendstila paraugs, kas būvēta, cenšoties īstenot 20. gs. Eiropas arhitektūras un mākslas tendences. No 1911.–1915. gadam Lūznavas muiža (tajā laikā zināma kā Dlužņevas muiža) bija ievērojams kultūras centrs Latgalē. Slavena kā Kerbedzu ģimenes vasaras rezidence un mākslas un atpūtas centrs, uz kuru strādāt un atpūsties brauca gan pazīstami, gan jauni un talantīgi mūziķi, literāti, mākslinieki un tēlnieki.
Iecerētā balles norise saturiski turpinās uzsākto kadriļu dejošanas apguves un popularizēšanas procesu, veidojot deju pasākumu Lūznavas muižā atbilstoši 20. gs. sākuma saviesīgo pasākumu stilistikai, kā arī palīdzēs tuvāk iepazīt Kerbedzu dzimtas stāstu un atstāto kultūrvēsturisko mantojumu Latgalē. Pieteikties ballei var ikviens interesents līdz 6. maijam, rakstot [email protected] vai zvanot 29390701. Dalība pasākumā ir bez maksas. Kadriļu nakts norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Rēzeknes novada dome.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
