Opermīļus ar 2 izrādēm priecēs «Sankt Peterburg Opera»

Autors: Juris Saukāns
Avots: Mediju Aģentūra A-Z

"Tā nebūs opera šortos!", saka Krievijas Tautas mākslinieks Jurijs Aleksandrovs, operas kamerteātra mākslinieciskais vadītājs. Abas izrādes, kuras tiks nodotas Latvijas publikas vērtējumam, Krievijā patlaban piedāvā tikai "Sankt Peterburg Opera". Abas izrādes notiks "VEF Kultūras pilī".

2019. gada 5.oktobrī - romantiskā Robēra Planketa operete "Korneviļas zvani" - operetes jaunā interpretācija, kuras mūsdienu versiju radījis J.Aleksandrovs.

Reklāma

6. oktobra vakarā – Vofganga Amadeja Mocarta "Nolaupīšana no seraja" – pirmā nacionālā opera singspiel stilā, senākā opera vācu valodā, kas arī mūsdienās nepamet pasaules skatuves. Abas izrādes sāksies 19.00, būs ar subtitriem latviešu valodā.

"Sankt Peterburg Opera" ir viens no izcilākajiem kamermūzikas teātriem Krievijā, kura augsto līmeni apliecina izcīnītās prēmijas un nominācijas – aizvadītajā sezonā "Zelta sofitu" vairākās nominācijās saņēma "Fausts" ("Labākā operas izrāde", "Labākā vīriešu loma", "Labākais mākslinieka darbs operas izrādē"), savukārt "Korneviļas zvaniem" – zelta sofits par labāko sieviešu lomu.

Pērn Rīgā lielu skatītāju atsaucību izpelnījās visas trīs VEF Kultūras pilī sniegtās izrādes – R.Ščedrina "Ne tikai mīlestība", Ž.Bizē "Pērļu zvejnieki" un Š.Guno "Fausts".

Latvijas publika Jurija Aleksandrova daiļradi pirmoreiz novērtēja pirms 9 gadiem Siguldas opermūzikas svētkos, vēlāk – Jēkabpils operas svētkos, kur uz brīvdabas skatuves baudīja gan Dž.Verdi "Rigoleto", gan J.Štrausa "Sikspārni", V.A.Mocarta "Donu Huanu", nepārspējami šedevrālo G.Doniceti "Pēteri Pirmo jeb krievu cara neticamos piedzīvojumus" u.c. izrādes.

Krievijas Tautas mākslinieks un 7 "Zelta masku" laureāts J.Aleksandrovs uzsver, ka "Viesizrādes ir svētki caur smagu darbu, taču – no otras puses – tā ir arī silta sagaidīšana un cilvēciska tuvināšanās. Rīga man ir sevišķi mīļa, jo šeit manas izrādes, "rokrakstu" skatītāji gan saprot, gan novērtē. Viesizrādēm Rīgā izvēlējāmies "Korneviļas zvanus" un "Nolaupīšanu no seraja", jo mūsdienu skatītāju vairs nepārsteidz "izrādes šortos", jo publika ir pieradusi, ka to cenšas uzbudināt ar ekstrēmām izdarībām. Mēs runāsim ar skatītājiem par cilvēku jūtām, kuras mēdz degradēt sadzīve un cinisks eksistenciālisms. Par skaistiem uzmanības apliecinājumiem, par to, kāds notikums 18.gadsimtā bija atļauja noskūpstīt dāmas roku... Bez Mocarta teātris nevar pastāvēt. Viņa mūzika ir vairāk nekā stāsts, kurš tiek izspēlēts uz skatuves dēļiem, šim mākslas dziļumam vajadzīga īpaša uztvere. Vien tad izrādes labirintā publika spēj ieraudzīt ne tikai aizraujošo stāstu par jauno mīlnieku piedzīvojumiem 18.gadsimta pasakaini neparedzamajā Turcijā, bet arī lirisku vēstījumu par paša komponista attiecībām ar mīļoto sievu Konstanci. Abas līnijas izrādē rit paralēli – Mocarta daiļrade un samezglotā ģimenes dzīve, kā arī pati izrāde, kurā viņš kļūst par aktieri. Savukārt Planketa "Korneviļas zvani" ir romantiska operete par daiļiem un cēliem cilvēkiem, ar noslēpumainām spoku ainām un skaistu finālu. Izrāde par diženiem sapņiem, kuriem lemts īstenoties..."

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

Galerijā «Romas dārzs» atklās laikmetīgās mākslas izstādi «Nenorunāta smilšaina tikšanās II» (23.05.2025)

24. maijs vēsturē: Ieliek Rundāles pils pamatakmeni (23.05.2024)

25. maijs vēsturē: Rīgas Zooloģiskajā dārzā atklāj Tropu māju (24.05.2021)

24. maijs vēsturē: Rīga uzņem Eirovīziju (video) (23.05.2021)

24. maijs vēsturē: Cēsu restorāns «Kest» svin dzimšanas dienu (06.06.2024)