Reinis Zariņš, Valsts Akadēmiskais koris «Latvija» un Ērika Ešenvalda simfonijas pirmatskaņojums Koncertzālē «Cēsis»

Autors: Egija Saļņikova
Avots: Cesukoncertzale.lv

Sestdien, 2024. gada 11. maijā, gaidāms viens no Koncertzāles “Cēsis” desmitās jubilejas lielajiem notikumiem - koncerts ar pianista Reiņa Zariņa, Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” un diriģenta Māra Sirmā piedalīšanos, interpretējot Džona Tavenera vokālos un Olivjē Mesiāna klavieropusus, kā arī pirmatskaņojot latviešu komponista Ērika Ešenvalda simfoniju korim un klavierēm “Vēstules”.

Koncerta pirmajā daļā mūs gaida neparasta saspēle starp kori un pianistu - Džona Tavenera opusus izpildīs Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” a cappella, kam Olivjē Mesiāna klaviermūzikā atbildēs Reinis Zariņš.

Reklāma

“Šie abi autori stāv atstatus no visa, kas notika 20.gadsimtā, un muzikālā ziņā atstatus arī viens no otra. Viņi bija dziļi dievbijīgi, un ne vien dievbijīgi, bet lielāko daļu sava radošā mūža veltīja teoloģijas ietērpšanai skaņās — jā, tieši tik neiespējamu misiju viņi uzņēmās, un, manuprāt, izcili to paveica: katrs pilnīgi savā, unikālā valodā un pieejā. Bet mēs viņus abus - Mesiānu un Taveneru - savedam kopā uz sarunu, un, manuprāt, lai arī viņus nevar sajaukt, gluži kā kori nevar sajaukt ar klavierēm, tomēr viņiem ir vienprātība par pašu galveno. Un arī mēs ar kori centīsimies simboliski paust vienprātību, uz dažiem mirkļiem saplūstot koncerta pirmās daļas noslēgumā," par koncerta pirmās daļas ideju stāsta pianists Reinis Zariņš.

Programmas otrajā daļā pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Ērika Ešenvalda simfonija “Vēstules”. Simfonijas forma ir neparasta un orģināla – pianists (Reinis Zariņš) lasa vēstules, kuru autores ir mātes, sievas, māsas, meitas, jaunietes un sirmgalves; vēstules ir daudzšķautņainas un iemieso sevī sievietes redzējumu par dzīvi, par sapņiem, par ilgām pēc mīlestības, par sadzīves rūpēm un pārlaicīgo, par reakciju uz iekšējiem un ārējiem impulsiem.

Simfonijā filigrāni kopā tiks saaustas četras spēcīgās komponentes - pianists, koris, noskaņa un dzejniece (parādoties rokraksta oriģinālā, balss audio vai video ierakstā). Katra vēstule muzikāli taps “uzgleznota” citādās krāsās, jo to saturs ir atšķirīgs. Pavisam darbu veido desmit vēstules, taču dzejrindu autoru skaits ir ap divdesmit - to vidū Amanda Aizpuriete, Paulīna Bārda, Vizma Belševica, Aspazija, Regīna Ezera, Insese Zandere, Broņislava Mārtuževa, Rasa Maija Armale.

Biļetes nopērkamas Koncertzāles “Cēsis” kasē, Biļešu Paradīzes tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

14. jūlijs vēsturē: Kuldīgā svinīgi atklāj parkūra laukumu (13.07.2022)

12. jūlijs vēsturē: Berlīnes lāči ierodas Rīgā (11.07.2024)

12. jūlijs vēsturē: Dienasgaismu ierauga Rūdolfa Blaumaņa «Velniņi» (11.07.2022)

11. jūlijs vēsturē: Pirmo reizi pieminēti Cēsu pilsētas nocietinājumi (09.07.2023)

Liepājas pludmales bārā «Cukurfabrik’» iesildās pludmales festivālam «Summer Sound 2025» - Foto (08.07.2025)