Autors: Kristīne Indriksone
Avots: BalticTravelnews.com/Web.de
Vācijas dienvidos atrodas kāds neparasts tūrisma objekts - Velna alas, kur var apskatīt dīvainus stalaktītu un stalagmītu veidojumus. Velna alu stalagmīti un stalaktīti auguši un veidojušies tūkstošiem gadu ilgi un šobrīd viens no tiem sasniedzis jau trīsarpus metru augstumu. Šādi veidojumi rodas no alās kondensētā mitruma, kas pil lejup.
Katru gadu Potenšteinas Velnalas apskatīt ierodas 16 000 apmeklētāju - gan vietējie, gan ārzemnieki, lai apbrīnotu dīvainos veidojumus un līstu uz vēdera pa dubļiem vai sprauktos cauri šaurākajām alu vietām. Velna alas ir lielākā alu sistēma Vācijā un tās vēl nav izpētītas un atklātas līdz galam.
Ceļojums alu pasaulē sākas pie lielā Velna caurums (14 metri platumā, 25 metri augstumā), ko vietējie jau sen nokristījuši par Pazemes vārtiem. Velna caurums atklāts 1922. gadā, kad alu pētnieks Hanss Brands meklēja alas turpinājumu un atraka trīs kilometru garu alu sistēmu. Jau pēc gada Velnalas apciemoja pirmie tūristi, kas varēja apskatīt, piemēram, Barbarosas zāli - vienu no trīs lielajām alām, kur no zemes slejas neskaitāmi stalagmīti, bet no griestiem pil trauslie stalaktīti.
Apmeklētājiem gan jāzina, ka senāk Velnalās mita arī milzu lāči, kas svēra ap 400 kilogramiem - viena šāda milzeņa skelets ir turpat apskatāms.
Vācijas Velna alas atrodas Potenšteinā (Pottenstein). Vairāk informācijas par alām var atrast interneta vietnē www.teufelshoehle.de.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
SADAļU ATBALSTA:
.jpg "Festivāls “LĪGO VIŠĶOS 2026” Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa")
