Autors: Kristīne Indriksone
Avots: BalticTravelnews.com/Web.de
Pirms piecdesmit gadiem daudziem politiķiem un valdības ierēdņiem doma, ka no pulsējošās metropoles nāksies pārcelties citur, šķita šausminoša. Rio tomēr bija tik daudz priekšrocību - baltas pludmales, šarms, elegantas kafejnīcas un aktīva naktsdzīve. Kāda iemesla dēļ valsts galvaspilsētai būtu jāpārceļas uz nekurienes vidu tuksnesī? Kāpēc jādodas uz pilsētu bez tradīcijām, kas steigā tika uzcelta mazāk nekā trīs gados? Šaubas nepalīdzēja un 21.04.1960 Brazilja kļuva par Brazīlijas galvaspilsētu, nomainot Riodežaneiro. Tomēr pirmajā darba dienā Braziljā darbā ieradās vien 1,1% ierēdņu.
Mūsdienās Braziljas apriņķī mīt 2,5 miljoni cilvēku un pilsētas centra monumentālās ēkas, ko radījis arhitekts Oskars Nīmeiers, arī pēc pusgadsimta rada nereālu, atsvešinātu un, neskatoties uz to lielumu, pat graciozu iespaidu. Braziljas katedrāle, kongresu nams, tiesas ēka un prezidenta pils ir visā pasaulē pazīstami tūrisma objekti.
Lielākā daļa iedzīvotāju mīt milzīgos guļamrajonos ap pilsētu. Pašā Braziljā, kas atzīta par Unesco pasaules mantojumu, dzīvo vien 200 000 iemītnieku. Ielu nosaukumu zīmes tur meklēt ir veltīgi, jo, nosaucot adresi, jādzird gandrīz vai koordinātas, piemēram, W3, L2, QI-14. Tie ir bloku numuri, kam pievienota norāde par ziemeļu vai dienvidu pilsētas daļu. "Tas taču ir daudz vienkāršāk nekā iegaumēt neskaitāmus ielu nosaukumus. Tīrā loģika. Vienkārši mazliet jāparēķina un jau var atrast vajadzīgo vietu," tā uzskata Adriano, pieredzējis taksometra vadītājs Braziljā.
Brazilja tika uzcelta rekordtempā laikā no 1957. līdz 1960. gadam. Doma par valsts galvaspilsētu zemes vidienē, nevis piekrastē bija radusies jau 19. gadsimta sākumā. Idejas mērķis bija pielīdzināt atpalikušo iekšzemes reģionu ekonomiku piekrastes reģioniem un ļaut tiem piedalīties progresīvos attīstības procesos. Arī divkārtējais Brazīlijas prezidents Getúlio Vargas bija ieviesis moto: "Uz priekšu, uz rietumiem!" un mudinājis iedzīvotājus pārcelties uz zemes vidieni. Tomēr Braziljas dibinātājs ir cits prezidents - Juscelino Kubitschek de Oliveira, kas priekšvēlēšanu cīņas laikā tautai apsolīja, ka uzvaras gadījumā piecu gadu laikā pārcels valdību uz jaunu galvaspilsētu. Tā arī notika.
Arhitektu komanda ar Kostu un Nīmeieru komandā radīja šedevrus pilsētas publisko iestāžu ēku izskatā, kam bija jāpriecē arī nabadzīgie.
Lieli svētki Braziljā nenotika, jo piecdesmit gadu jubilejas svētku budžets tika samazināts no astoņiem uz četriem miljoniem eiro. Nesanāca ne Madonnai, ne Polam Makartnijam. Tomēr ne jau finansiālie līdzekļi bija pie vainas, ka svētki nav grandiozāki - tieši jubilejas gadā Brazilja piedzīvoja lielu korupcijas skandālu, kā rezultātā pilsētas gubernators nonāca cietumā kā pirmais Braziljas gubernators, kas nonācis aiz restēm vēl amata izpildes laikā.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
