Kosmosa kuģu kapsēta: ērmīgā vieta, kuru skatīt nav lemts nevienam

Autors: Mārtiņš Švarcs
Avots: News.com.au/BalticTravelnews.com

Kopš aizvadītā gadsimta vidus cilvēks izplatījumā palaidis simtiem dažādu kosmisko aparātu – no zinātniskās pētniecības satelītiem līdz pat automātiskajām starpplanētu zondēm. Nav noslēpums, ka daļa savu laiku nokalpojošo kosmosa kuģu, atgriežoties Zemes atmosfērā, gluži vienkārši sadeg. Taču ne katram zināms, ka uz mūsu planētas atrodama vieta, kur kosmisko aparātu atlūzu sastopamība pielīdzināma lietotu rezerves daļu klāstam autokapsētā.

Civilizācijas neskarti ūdens plašumi Klusā okeāna dienvidu daļā, aptuveni 4 000 kilometru attālumā no Jaunzēlandes galvaspilsētas Velingtonas, pamatoti tiek dēvēti par "kosmosa kuģu kapsētu". Šim nolūkam teritorija, kur okeāns sasniedz vismaz četru kilometru dziļumu, izvēlēta, jo tā atrodas drošā attālumā no jūras ceļiem un cilvēku apdzīvotiem rajoniem.

Reklāma

Lai gan vairums satelītu sadeg, atgriežoties atmosfērā, lielāko objektu atlūzas tomēr mēdz nonākt uz Zemes. Viens no ievērojamākajiem kosmiskajiem aparātiem, kāds jebkad nogremdēts Klusā okeāna dienvidos, ir aptuveni 135 tonnu smagā Krievijas orbitālā stacija "Mir". Tā no orbītas tika izvadīta 2001. gadā, kad tur bija nokalpojusi 15 gadus. Savukārt 2008. gadā par "pēdējo atdusas vietu" šis apvidus kļuva Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) agregātam "Jules Verne Automated Transfer Vehicle" (attēlā), kas Zemes atmosfērā atgriezās pēc piecu mēnešu ilgas misijas, kuras ietvaros tika nogādātas nepieciešamās kravas Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS).

Kā izrādās, lielākā daļa Klusajā okeānā nogremdēto kosmisko aparātu savulaik piederējuši Padomju Savienībai un Krievijai. Kopš 1978. gada cilvēkam neaizsniedzamās dzīlēs nokļuvuši 80 "Progress" tipa kosmosa kuģi, kā arī piecas kosmosa stacijas "Saļut". Piemēram, arī pērn pēc misijas uz SKS tiem pievienojās kosmosa kravas kuģis "Progress M-18M", uz kura klāja, atgriežoties Zemes atmosfērā, atradās arī atkritumi un citi, stacijas apkalpei vairs nevajadzīgi priekšmeti.

Jāatzīmē, ka SKS, kuras pirmie moduļi izplatījumā nonāca 1998. gadā, vēl aizvien ir lielākais cilvēka radītais objekts orbītā ap Zemi. Ņemot vērā, ka tā sver aptuveni 450 tonnas, dienā, kad stacija pievienosies ērmīgā zemūdens kosmosa muzeja ekspozīcijai Klusajā okeānā, pie debess būs vērojams gluži neparasts un, pavisam noteikti, iespaidīgs skats.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Klusais okeāns Klusā okeāna dienvidu daļa kosmosa kuģi kosmiskie aparāti kosmosa kuģu kapsēta