Elpu aizraujošais Romas Kolizejs [1]

Autors: Ilze Okmane
Avots: LonelyPlanet.com

Romas lieliskā gladiatoru arēna ir visaizraujošākais pilsētas senais apskates objekts. Kolizejs atklāts 80 gadus p.m.ē., kurš sākotnēji bija pazīstams kā Flāvija amfiteātris. Kolizejā vieta bija paredzēta 50 000 skatītājiem un tas tika būvēts kā virszemes komplekss, kur dzīvnieki tika iesprostoti krātiņos. Spēļu laikā, kas norisinājās Kolizejā, gladiatori cīnījās pret dzīvniekiem.

Imperators Vespasiāns vēlējās, lai Kolizejs būtu Romas impērijas lielākais un lepnākais amfiteātris, tādēļ projektu īstenoja, liekot lietā visas inženieru zināšanas un pieredzi, kāda bija uzkrāta, būvējot akveduktus un augstas ēkas. Inženieri nolēma, ka šāds amfiteātris jābūvē tikai no akmeņiem un betona. Taču tas nozīmēja, ka milzīgā būve būs ārkārtīgi smaga – tās svars sasniegs vairākus miljonu tonnu. Lai tik masīvs amfiteātris neiegrimtu zemē, inženieri lika tūkstošiem vergu izrakt apmēram 33 000 tonnu zemes vietā, kur bija paredzēts būvēt amfiteātri. Kolizeju nosauca Vespasiāna vārdā – Flāvijas amfiteātris.

Reklāma

Kolizeja atklāšanas ceremonija ilga 100 dienas ar svinībām, izrādēm un šai laikā tika nokauti ap 9000 plēsīgo zvēru. Saka, ka nav notikuma Romas dzīvē, kas nebūtu saistīts ar Kolizeju. Pēc normāņu uzbrukumiem no senās Romas pāri palika tikai Kolizejs, kurš tad pārvērtās par akmeņlauztuvi.

Kolizejam bija 80 ieejas, pa kurām ļoti īsā laikā varēja ieplūst apmēram 50 000 skatītāju. Visas ieejas, gaiteņi, stāvi, kāpnes un tribīņu sēdvietas sekcijas bija numurētas, lai skatītāji ātri varētu atrast savas vietas. Kolizeja iekštelpas bija sadalītas piecos līmeņos, lai dažādi sabiedrības slāņi būtu savstarpēji izolēti.

Apskatot Kolizeju, var just pār ķermeni noskrienam tirpiņas, jo laika zoba skartā celtne pauž varenību, vēstures dvaku un sāpes. Šī ir īstā vieta, kur apstājas laiks, lai varētu ļauties Kolizeja burvībai un spēkam.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

Iepazīsti Daugavpili izglītojošā bezmaksas ekskursijā ar gidu! [1] (22.04.2025)

Gatavojoties Imantdienu 50 gadu svinībām, Cēsu pils parka estrādē norisināsies Im.Ka. mūzikas svētki «Imantdienas» [1] (22.04.2025)

Pavasara mākslas stāsti Jaunmoku pilī: ainavas, ziedi un medību mantojums [1] (22.04.2025)

Dobele: Rekviēms Ukrainas kara upuru piemiņai [1] (22.04.2025)

Jaunjelgava: Daugavas valdzinājums no kuģīša klāja [1] (17.04.2025)