Slutišķu krauja ir vislielākais kvartāra iežu atsegums Daugavas ielejas Latvijas daļā

Autors: visitdaugavpils.lv
Avots: visitdaugavpils.lv

Slutišķu krauja ir vislielākais kvartāra iežu atsegums Daugavas ielejas Latvijas daļā. Tās augstums ir 40,9 metri, garums 400 metri. Kraujas nogāzes slīpums ir 38 grādi.

1925. gadā kraujas pakājē bijis apskatāms līdz 6 metrus augsts vidusdevonas baltā smilšakmens atsegums ar dažām izskalotām alām. Daugava tagad krastu tik intensīvi nenoskalo, nobrukumi slej gan kraujas pakājē esošo smilšakmeni, gan pati krauja sāk apaugt krūmiem.

Reklāma

Vērojot Slutišķu krauju, grūti iztēloties, ka XX gs. 30. – 40.-jos gados uz tās nogāzēm nebija nekādas veģetācijas, tā bija pilnīgi kaila – tikai smilts, grants un laukakmeņi. Tās bija postošu palu sekas, kad ļoti augsta ūdens līmeņa apstākļos ledus gabaliem un spēcīgai straumei izārdot kraujas nogāzes apakšējo daļu, atjaunojās intensīvi nogāžu procesi un tika iznīcināta augu sega.

Priežu mežā, kas piegulst Slutišķu kraujai, ir atrastas daudzas retas un aizsargājamas augu sugas: piramidālais cekuliņš (Ajuga piramidalis L.), meža silpurene (Pulsatilla patens (L.) Mill.); pļavas silpurene (Pulsatilla pratensis (L.) Mill.); parastā saldsaknīte (Polypodium vulgare L.), čemuru palēks (Chimaphila umbellata (L.) W.P.C.Barton), laimes palēcīte (Orthilia secunda (L.) House syn. Pyrola secunda L.; Ramischia secunda (L.) Garcke).

No kraujas paveras izcili, tuvi un tāli Daugavas ielejas skati uz Daugavsargu loku.

Аdrese: Slutišķi, Naujenes pagasts, Daugavpils novads, GPS: 55.9025227, 26.873984800000017

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

OCTA ieviešanu elektroskrejriteņiem atbalsta vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (22.05.2025)

Valmieras novads: Vaidavas vasara ir klāt! (22.05.2025)

Dienvidkurzemē top jauna tradīcija – Mednieku svētki (22.05.2025)

Sabiedrībai daba rūp, tomēr cilvēki tās labā varētu darīt vairāk (22.05.2025)

Jūlijā Rogovkā notiks latgaliešu valodas un kultūras kursi «Vosoruošona» (22.05.2025)