Latvijas vasarai līdz šim neizceļoties ar siltām gaisa vēsmām, arvien vairāk iedzīvotāju apsver domu doties meklēt sauli ārpus valsts robežām. Nereti – izvēloties ceļot ar savu automašīnu. Lai arī tas piešķir lielāku pārvietošanās un ceļojuma plānošanas brīvību, svarīgi braucienam rūpīgi sagatavoties. Apdrošināšanas kompānija “Gjensidige” skaidro, kas jāņem vērā plānojot ceļojumu ar auto.
Kas jāzina dodoties ārpus Latvijas robežām?
Reklāma
“NielsenIQ” veiktā aptauja* parāda, ka gandrīz 30% Latvijas iedzīvotāju šovasar ieplānojuši atvaļinājumu pavadīt ārpus Latvijas. Braucot uz ārzemēm, īpaši Centrāleiropas vai Dienvideiropas valstīm, jārēķinās ar to, ka daudzviet ceļu infrastruktūras izmantošana nav bezmaksas. Lielākajā daļā valstu, lai varētu legāli pārvietoties pa ātrgaitas ceļiem un lielajām šosejām, ir jāmaksā autoceļu lietošanas nodeva. Jeb jāiegādājas atļauja, saukta arī par vinjeti.
Piemēram, Austrijā un Slovēnijā atļauja jāiegādājas uz 10 dienām, mēnesi vai pat gadu. Tā pieejama gan kā klasiska uzlīme, ko piestiprina pie vējstikla, gan kā tiešsaistē iegādājams, digitāla formāta apliecinājums. Savukārt Slovākijā atļauja pieejama tikai digitālā formātā – tiešsaistē reģistrējot savas automašīnas numuru.
Atšķirīga pieeja ir Horvātijā un Itālijā, kur maksa tiek piemērota nevis par konkrētu dienu skaitu, bet par nobraukto ceļa posmu kilometros. Iebraucot maksas ceļa posmā, vadītājs saņem talonu, un izbraucot – norēķinās atbilstoši attālumam. Maksa var svārstīties no pāris līdz pat vairākiem desmitiem eiro, atkarībā no maršruta garuma.
Lielisks palīgs maršruta plānošanai ir aplikācijas Google Maps vai Waze, kas bieži vien brīdina par maksas ceļu posmiem. Tāpat noderēs arī oficiālās valstu mājaslapas un lietotnes, kur nereti iespējams ne tikai iegādāties atļauju braukšanai ātrgaitas ceļos, bet arī sekot līdzi aktuālajai ceļu informācijai un pat remontdarbiem noteiktos ceļa posmos.
Visā ES ceļu satiksmes noteikumi ir vienādi? Mīts.
Pirms doties ceļā, ir svarīgi pievērst uzmanību ceļu satiksmes noteikumu atšķirībām. Lai arī pie stūres nekad nevajadzētu sēsties dzērumā, ir vērts divreiz padomāt cik ilgi pirms braukšanas tiek lietots alkohols. Piemēram, Čehijā, Ungārijā, Slovākijā un citās valstīs atļautais alkohola līmenis asinīs ir 0 promiles, kamēr Igaunijā, Zviedrijā, Polijā un Ungārijā – 0,2 promiles. Līdzīgi ir ar mobilā telefona izmantošanu braukšanās laikā: lai arī visas ES valstis atbalsta tā saukto “hands free” jeb brīvroku sistēmu, Spānijā un Francijā aizliegts braukšanas laikā izmantot austiņas.
Lai brauciens noritētu veiksmīgi, likumiski un bez liekām izmaksām, noteikti parūpējieties arī par apdrošināšanu. Būtiski atcerēties, ka OCTA un KASKO nedarbojas visās valstīs. Pirms došanās ceļojumā nepieciešams noskaidrot, vai izvēlētā polise darbojas valstī, uz kuru dodaties. Ja polises ir derīgas, aicinām ņemt līdzi to izdruku. Latvijas OCTA polišu reģistrs nav pieejams ārvalstu policistiem, tādēļ viņi nevarēs pārliecināties par tās derīgumu.
Ko darīt, ja noticis ceļu satiksmes negadījums
“Autovadītājiem, kas dodas uz ārzemēm, ceļu satiksmes negadījumu galvenais iemesls bieži vien ir apjukums nepazīstamos satiksmes apstākļos,” skaidro apdrošināšanas kompānijas “Gjensidige Latvija” Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Lauris Zemvalds.
“Negadījumus nereti izraisa arī ilgstoša braukšana, kas noved pie vadītāja fiziska noguruma. Tāpat, nepazīstamos ceļos, šoferis cenšas sekot navigācijas iekārtām, biežāk nonākot bīstamās situācijās.”
Līdzīgi kā Latvijā, arī citās ES valstīs tiek izmantots saskaņotais paziņojums ceļu satiksmes negadījumu fiksēšanai. Aizpildot šo dokumentu, svarīgi ir ievērot precizitāti un pareizi norādīt visu pieprasīto informāciju. Ja gadās to darīt pirmo reizi, noderīgu informāciju un instrukcijas var atrast arī internetā.
Gadījumā, ja paziņojums jāaizpilda svešvalodā, ir vērts salīdzināt to ar Latvijas versiju, jo visās Eiropas Ekonomikas zonas valstīs šī dokumenta struktūra un saturs ir vienāds – atšķiras vien valoda.
Ja negadījums nav nopietns un situācija ir saprotama abām pusēm, pietiek ar paziņojuma aizpildīšanu uz vietas. Taču, ja sadursme ir smagāka vai otrs iesaistītais uzvedas agresīvi vai mēģina uzspiest savu notikumu interpretāciju, visdrošāk ir izsaukt ceļu policiju, lai nodrošinātu objektīvu notikumu fiksēšanu.”
Rūpīgi pārdomāts plāns padara ceļojumu daudz vieglāku un patīkamāku. “Gjensidige” atgādina, ja jau pirms brauciena būsiet iepazinies ar ceļu satiksmes noteikumiem un ņēmis vērā maršruta īpatnības, varēsiet pievērsties tam, kas patiesi svarīgs – jauniem iespaidiem.
*Pēc Apdrošināšanas sabiedrības “Gjensidige” pasūtījuma reprezentatīvā “NielsenIQ” 16-64 gadus vecu Baltijas valstu iedzīvotāju aptauja tika veikta pērnā gada aprīlī, aptaujājot ap 1600 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas respondentu. Pētījumā pieļaujamā kļūda – 2,45%.
