Autors: Santa Bivbāne
Avots: Baltictravelnews.com/Folklora.lv
Ziemas saulgriežos, kad
visdziļākajai tumsai seko jauns gaismas pieaugšanas periods, latvieši
svin Ziemassvētkus. Latviešu gadskārtā Ziemassvētki ieņem ievērojamu
vietu, un svinības ilgst četras dienas.
Ziemassvētku
svētīšanai saskatāmi it kā divi dažādi cēloņi: pirmkārt, tie ir
saulgriežu laiks, kad pēc visdziļākās tumsas atgriežas gaisma, saule
atkal sāk savu augšupeju, un otrkārt, tas ir Dieva dzimšanas laiks.
Reklāma
Ziemassvētku
vakarā ievads svētku norisēm ir bluķa vilkšana. Tā ir viena no
īpatnējām Ziemassvētku izdarībām, kam ir sena rituāla nozīme. Vecu
ļaužu liecībās bluķa vilkšana saprotama kā aizgājušā gada grūtumu un
nedienu sakopošana.
Bluķa vilkšana, šķiet, ir pati skaistākā
un varbūt arī viena no senākajām Ziemassvētku rituālajām norisēm. Ne
velti Bluķa vakarus dažos novados sāka svinēt jau no Mārtiņiem,
kulmināciju sasniedzot Saulgriežu naktī. Saime, skandējot Ziemassvētku
dziesmas ar piedziedājumu "kaladū", bluķi ar virvēm vilka pa saviem
laukiem, dārziem, apkārt kūtīm, staļļiem, mājai, lai visbeidzot sētsvidū
sadedzinātu. Degošajam bluķim jautri smejot lēca pāri, jo ticēja, ka
tas, tāpat kā Jāņu ugunskurs dod svētību visiem, kas atrodas tā liesmu
tuvumā. Vietās, kur ļaudis vairāk dzīvoja ciemos, jaunieši ar bluķi
devās cauri visām tuvējām mājām, gājienu noslēdzot kādās krustcelēs, kur
bluķis aizdedzināja iepriekš sagatavotu svētku ugunskuru.
Bluķa
vilkšanas senākā nozīme bija piedalīšanās kosmiskajā Saules atgriešanās
mistērijā, kad tā, nolaidusies Debesu kalna zemākajā ielejā, atkal
gatavojās uzsākt jaunu kāpienu augšup. Bluķa velšanās atgādināja gan
Saules kustību, gan Esamības ciklu mūžīgo miju.
Daži uzskata,
ka bluķī attēlota saule, kuru ļaudis tādējādi velk augšup un mudina
atgriezties, citi, ka izvelkot bluķi pa malu malām no tām tiek savāktas
likstas un nelaimes, kuras pēcāk iznīdē sadedzinot.
Bluķa velšana ir viena no raksturīgākajām Ziemsvētku tradīcijām, lai gan ticējumos un tautasdziesmās šī tradīcija minēta maz.
Bluķa māte bluķi vēla
Pašā Bluķa vakarā.
Lai veļ bluķi trīsi reizi,
Nenāks mošķi caur sienmāli.
17.
gadsmimta sākumā izdotajā grāmatā "Veca vārdnīca" par bluķa vakariem
teikts tā : "Bluķa vakars bij vakars priekš Ziemassvētkiem. Tad tie
ciemos taurējuši, lai varētu sapulcēties un jānēt, danci vest."
Ziemassvētku
vakaram raksturīgas arī citas īpatnējas darbības, kas ieilgst vēlu
naktī - nākotnes zīlēšana, zīmīgas izdarības un vērojumi. Zīlēšanas
veidi ir dažādi. Vēl latviešiem iecienīta laimes liešana no svina,
alvas vai sveču taukiem, kas gan tagad pārnesta uz Vecgada vakaru.
Ielejot izkausēto metālu vai taukus aukstā ūdenī, rodas īpatnēji
veidojumi, kurus vērojot un tulkojot mēģina paredzēt laimi nākošā gadā.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
