Ar piemiņas brīdi godinās Baltijas landesvēra cīnītājus

Autors: Kristīne Ozola
Avots: Tukuma muzeja Komunikācijas nodaļa

2019. gada 15. martā plkst. 14.00 Tukuma muzejs un Zemessardzes 4. Kājnieku brigāde organizē piemiņas brīdi to Baltijas landesvēra cīnītāju atcerei, kas 1919. gada pavasarī krita cīņās par Tukuma atbrīvošanu no lieliniekiem. Pasākums notiks Tukuma Kalna kapu dienvidu malā pie Lielinieku upuru piemiņas akmens, jo kritušo landesvēra karavīru apbedījuma vieta nav saglabājusies. Pēc piemiņas brīža interesenti aicināti doties uz Durbes pili un klausīties vēsturiskus stāstus Latvijas neatkarības kara notikumiem veltītā izstādē "Par dzimteni un Latviju".

Latvijas Neatkarības kara sākumposmā 1919. gada janvārī P. Stučkas valdības militārās vienības iekaroja lielāko daļu Kurzemes. Baltijas landesvēra vienības, kas atbalstīja K. Ulmaņa valdību, tikai 1919. gada februāra vidū spēja mainīt situāciju Kurzemē. 13. februārī landesvēra vienības atbrīvoja Kuldīgu, bet 24. februārī - Ventspili.

Reklāma

1919. gada 3. martā Kurzemes frontē sākās apvienotā vācu un Baltijas landesvēra (vācbaltiešu, latviešu un krievu vienību) karaspēka plašs uzbrukums Sarkanajai armijai, kurā taktiskas kļūdas dēļ krita O. Kalpaks. Vienu pēc otras no lieliniekiem atbrīvoja lielākās apdzīvotās vietas: Saldu - 10. martā, Talsus - 14. martā, Tukumu - 15. martā, Jelgavu - 18. martā.

Tieši pirms 100 gadiem - 15. martā - Baltijas landesvēra brīvprātīgajiem izdevās ienākt Tukumā, arī panākt un atbrīvot 108 ķīlniekus, kurus lielinieki no Tukuma cietuma Klapkalnciema virzienā kājām dzina uz Rīgu. 15. marta kaujās par Tukumu krita students no Tallinas, triecienvienības I eskadrona kornets Gvido fon Vāls (Wahl, 1896-1919).

16. martā notika 18 lielinieku terora upuru apbedīšana masu kapā Tukuma Kalna kapu dienvidu daļā un pateicības dievkalpojums Sv. Trīsvienības Tukuma luterāņu baznīcā, ko vadīja landesvēra karavīru izglābtie mācītāji Magnuss Fleišers (1856-1933) un Rudolfs Gurlands (1886-1947).

Drīz vien atsākās lielinieku uzbrukums un viņi atgriezās pilsētā. Tikai 1919. gada 22. martā landesvēra vienībām izdevās atkarot Tukumu. Atbrīvojot pilsētu, šajā dienā krita 12 Baltijas landesvēra brīvprātīgie. Pavisam kaujās par Tukuma un novada atbrīvošanu no lieliniekiem krita vai no ievainojumiem lazaretēs mira 56 Baltijas landesvēra brīvprātīgie. Tukuma Kalna kapos tika apbedīti 29 Latvijas brīvības cīnītāji, pārējie - citās kapsētās. Diemžēl piecdesmito gadu sākumā grants ieguves laikā Tukuma Kalna kapu dienvidu mala nobruka un landesvēra kareivju apbedījuma vieta tika izpostīta, tāpat kā Pirmā pasaules karā kritušo vācu karavīru kapi un lielinieku nogalināto vācbaltiešu piemiņas vieta, kas 2007. gadā atjaunota ar Kurzemes apvienoto fondu atbalstu.

Pieminot kritušos Baltijas landesvēra cīnītājus, Tukuma novada pašvaldība un Tukuma muzejs plāno izveidot piemiņas zīmi, ko uzstādīs Tukuma Meža kapos pie K. Zemdegas pieminekļa 2019. gada 11. novembrī, tādējādi atjaunojot vēsturisko patiesību.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

Liene un Alberts Rokpeļņi – Valmieras novada Gada cilvēki (23.05.2025)

Galerijā «Romas dārzs» atklās laikmetīgās mākslas izstādi «Nenorunāta smilšaina tikšanās II» (23.05.2025)

Drifts turpinās! Nu laiks Jēkabpils novadam (23.05.2025)

Repelentu ceļvedis: farmaceita ieteikumi drošākai vasarai (23.05.2025)

Jaunjelgava: Daugavas valdzinājums no kuģīša klāja (17.04.2025)