Autors: Kitija Balcare
Avots: UNESCO LNK
No 1. līdz 5. februārim
tiešsaistē norisinājās UNESCO Starpvaldību komitejas kultūras izpausmju
daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai (Komiteja) 14. sesija, vienkopus
pulcējot vairāk nekā 200 pārstāvjus no UNESCO 2005. gada Konvencijas par
kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu (Konvencija)
dalībvalstīm, kā arī nevalstiskās organizācijas.
Komitejas 14. sesija tika atklāta, īpaši izceļot Covid-19 radīto negatīvo ietekmi uz kultūras un radošajām industrijām. Vienlaikus Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 2021. gadu ir pasludinājusi par Starptautisko radošās ekonomikas gadu ilgtspējīgai attīstībai, tādējādi Komitejas darba kārtībā izceļot jautājumus, kuri saistīti ar mākslinieku statusu, kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību digitālajā vidē un kultūras pakalpojumu un preču nozīmes izcelšanu.
Reklāma
Latvijas delegācijas vadītāja Komitejā, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore profesore Rūta Muktupāvela pauda atzinīgus vārdus par publikāciju “Culture in Crisis – Policy guide for a resilient creative sector”, kas apkopo praktiskus soļus Covid-19 pandēmijas radīto seku novēršanā, kā arī informēja Komiteju par valsts īstenotajiem Covid-19 radīto seku novēršanas pasākumiem – modernizāciju kultūras nozarē, ieguldījumiem kultūras infrastruktūrā, atbalstu Covid-19 krīzes skartajām nevalstiskajām organizācijām u.c.
“Kultūra ne tikai pozitīvi ietekmē nacionālas valsts ilgtspējīgu
attīstību, kalpojot par pamatu līdztiesībai un iekļautībai, bet arī veicina tās
ekonomisko izaugsmi. Latvija UNESCO līmeņa forumos var pamatoti lepoties ar
saviem sasniegumiem un kalpot par piemēru tam, kā virzīties dzimumu
līdztiesības, radošo personu tiesiskās aizsardzības un digitālās vides
attīstības virzienā. Latvija var argumentēt un demonstrēt, ka ir iespējams
apvienot māksliniecisko jaunradi, inovatīvas uzņēmējdarbības un biznesa vadības
jomas, lai veicinātu radošo un kultūras industriju sektora attīstību,” uzsver Latvijas delegācijas vadītāja Komitejā
profesore Rūta Muktupāvela.
Vienlaikus UNESCO izcēlusi Digitālo vadlīniju nozīmi,
kuras ietver stratēģisku pamatu Konvencijā noteikto mērķu sasniegšanai
digitālajā vidē, kur kultūras preces un pakalpojumi tiek radīti, ražoti,
izplatīti, patērēti un uzglabāti elektroniski. Paužot atbalstu vadlīniju aktualizēšanai,
Latvijas delegācijas vadītāja vienlaikus vērsusi uzmanību uz digitālo prasmju
plaisas palielināšanos, kā arī pieejamības jautājumu aktualizēšanos pandēmijas
laikā.
2020. gadā Latvija iesniedza periodisko ziņojumu par
sasniegto progresu Konvencijā noteikto mērķu īstenošanā pēdējo četru gadu
laikā. Ziņojums paredz tā izstrādāšanu sadarbībā ar nevalstiskajām
organizācijām, kuru darbība ietver Konvencijā nostiprināto kultūras izpausmju
daudzveidības aizsardzības un veicināšanas principu īstenošanu.
Komiteja ir Konvencijas dalībvalstu vēlēta institūcija,
ko veido 24 valstis. Komiteja uzrauga Konvencijas mērķu īstenošanu, kas paredz
sekmēt līdzsvarotu starptautisko kultūras preču un pakalpojumu apriti, veicināt
radošo personu mobilitāti un nodrošināt tām labvēlīgus darba apstākļus, veidot
ilgtspējīgas kultūras pārvaldības sistēmas un politiku, kā arī veicināt kultūrā
tādas pamatvērtībās kā izpausmes brīvību un dzimumu līdztiesību.
Latvija pirmo reizi Komitejā tika ievēlēta 2017. gada 15. jūnijā uz laiku
no 2017. līdz 2021. gadam. Šo gadu laikā Latvijas delegācija ir paudusi nostāju
par dažādiem aktuāliem jautājumiem kultūras un radošajās industrijās,
kultūrpolitikā, vienlaikus izceļot Latvijas sniegumus, piemēram, “radi!”
iniciatīvu, Latvijas valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platformu Hugo.lv
darbību un sasniegumus. Komitejas 14. sesija ir noslēdzošā, kurā Latvija aktīvi
piedalās, kā tās locekle. Komitejas sastāvā esošo valstu nomaiņas procedūra tiks
izpildīta 2021. gada jūnijā.
Latviju Komitejas 14. sesijas darbā pārstāvēja
delegācijas vadītāja, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore profesore Rūta
Muktupāvela, Latvijas pastāvīgā pārstāvja UNESCO vietniece Zanda Grauze,
Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta vecākā referente Sabīne
Branta un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja Ieva
Švarca.
2021. gadā aprit trīsdesmit gadi, kopš Latvija
pievienojusies starptautiskajām organizācijām – ANO un UNESCO –, kuru darbība
vērsta uz miera un drošības nodrošināšanu pasaulē un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanu,
veicinot starpvalstu sadarbību šo mērķu sasniegšanā.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
