Brīvdabas muzejā būs Lielā Lieldienu svinēšana

2023. gada 9. aprīlī Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiks Lielā Lieldienu svinēšana – ar plašu amatnieku un pārtikas mājražotāju tirgu, olu krāsošanu un ripināšanu, šūpošanos dažāda veida lielās un ļoti lielās šūpolēs, leļļu teātra izrādi bērniem, tautiskām dziesmām un dejām.

Jau vēsturiski Lieldienās ir saplūdušas tautiskās un kristīgās tradīcijas. Arī Brīvdabas muzejā diena sāksies ar dievkalpojumu Usmas luterāņu baznīcā, būs Lieldienu dziesmas un rotaļas ar folkloras kopu “Kokle”, leļļu izrāde bērniem “Pasaku sargs”, Tautas deju ansambļa “Zelta sietiņš” koncerts, muzicēs Hāgenskalna muzikanti. Par olu krāsošanas tradīcijām stāstīs etnogrāfe Indra Čekstere. Visas dienas garumā būs arī āra spēles un radošā darbnīca bērniem.

Muzeja apmeklētāji tiek aicināti arī muzeja izstāžu zālē apskatīt izstādi “Tamborējumi Latvijas etnogrāfijā”.

Lieldienas dabā iezīmē brīdi, kad gaismas kļūst vairāk nekā tumsas - diena kļūst liela. Gaismas pieaugumam sekos dabas atmoda. Šūpošanās - celšanās pretī Saulei-ir simboliska darbība, kam jāstimulē atdzimšanas un auglības spēki dabā un cilvēkā. Pie tam Lieldienu rītā šūpojas pati Saule - “kad Lieldienas rītā saule pacēlusies kādu asi virs apvāršņa, tad viņa šūpojoties trīs reizes uz vienu uz otru pusi, no kā cēlusies ieraša Lieldienās šūpoties.” Šūpošanās ir arī pasauli harmonizējoša darbība. Tā ietver gan kustību augšup, gan līganu laišanos lejup. Šūpoles kāra puiši un vīri. Meistarīgi uzkārtas šūpoles apliecina vīrišķo spēku un gudrību.

Ticējumi piemin daudz dažādu labumu, ko cilvēki gūst šūpojoties – možu garu visas vasara garumā, garus linus druvā un aitām garu vilnu. Tiem, kas Lieldienās būs daudz šūpojušies, vasarā nekodīs odi un dunduri, bet saimniecēm un ganiem jāšūpojas, lai govis nebizotu. Visi minētie labumi izriet no iepriekš minētajām šūpošanās nozīmēm un ir iegūstami auglības veicināšanas un pasaules harmonizācijas rezultātā.   

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no senākajiem un plašākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā. Tā platība ir 87 hektāri un tajā izvietotas 114 senceltnes no visiem Latvijas novadiem. Muzejā notiek krājumu komplektēšanas un glabāšanas, izglītojošais, pētnieciskais un restaurācijas darbs. 2024. gadā muzejs svinēs savu simtgadi. Muzejam ir arī divas lauku ekspozīcijas to dabiskajā atrašanās vietā – muzejs “Vēveri” Vecpiebalgas pagastā un zvejnieku sēta “Vītolnieki” jūras krastā Rucavas pagastā.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Saulgrieži Stāmerienas pilī Gulbenes novada TIC
Stāmerienas pils Saulgriežos aicina uz burvīgu koncertu un vides objektu izstādes atklāšanu. | Skatīt vairāk
Latvija
Izbrauciens ar elektromobili "Līvens". Smiltenes TIC
Mums ir lieliskas ziņas - mūsu Elektromobīlis "Līvens" ir gatavs uzņemt visus, kuri vēlas iepazīties ar Smiltenes pilsētas ainavas šarmu, vēsturi un | Skatīt vairāk
Tukuma teātra izrāde "PĀRDOTIE SVĒTKI" Tukuma TIC
Tukuma teātra jaunākais iestudējums Jāņu ieskaņā būs skatāms Tukku Magi pagalmā 21.jūnijā pulksten 19:00 | Skatīt vairāk
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 04.06.2023 - 10.06.2023 Vispasaules adīšanas akcija Tukumā Tukuma TIC
10. jūnijā no plkst. 11.00 līdz plkst. 14.00 Tukuma Audēju darbnīca aicina pievienoties Vispasaules publiskajā adīšanas akcijā, kas norisinās visā | Skatīt vairāk

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2023 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2023 1st-studio.com

 
Total Timed::0.52747297sec.